Have any questions?
+44 1234 567 890
Zudušie baušķenieki
Bauska, kopš pilsētas pirmsākumiem, ir bijusi daudznacionāla pilsēta. Līdz 19. gadsimta vidum Bauskas sabiedriskā un kultūrvide bija izteikti vāciska – vācu namnieki un garīdznieki bija pilsētas valdošās aprindas. Arī vietējā saimnieciskā dzīve galvenokārt bija vācu pārziņā.
19. gadsimta gaitā par nopietniem vāciešu saimnieciskās darbības konkurentiem pilsētā pamazām kļuva ebreji, kas 19. gadsimta otrajā pusē veidoja vairāk kā divas trešdaļas no visiem Bauskas iedzīvotājiem.
Gan vācu, gan ebreju kopiena Bauskas pilsētā, dažādu vēsturisku notikumu dēļ, beidza pastāvēt.
Ekspozīcija iepazīstina ar abu šo kopienu – vāciešu un ebreju, likteņu vēstures gaitu Bauskas pilsētā sākot ar 18. gadsimta beigām līdz pat 20. gadsimta vidum.
Dokumentālie, foto un lietiskie priekšmeti no muzeja krājuma liecina gan par vācu tautības Bauskas pilsētas birģermeistariem, mācītājiem, ārstiem, farmaceitiem skolotājiem, uzņēmējiem, amatniekiem un tirgotājiem, gan par Bauskas ebreju garīgo dzīvi, sinagogu un rabīniem, amatniekiem, tirgotājiem, uzņēmējiem, skolotājiem, ārstiem un citām ievērojamām personībām un dzimtām.
Īpaša ekspozīcijas sadaļa veltīta pret Bauskas ebrejiem vērstajām represijām Pirmā un Otrā pasaules kara laikā, kā arī traģiskajam kopienas galam holokausta laikā 1941. gada vasarā.