Bauskas pilsētai – 415

2024. gada 27. aprīlī plkst. 14:00 Bauskas rātsnamā

1469. gadā rakstītajos dokumentos pirmo reizi pēc Bauskas pils uzcelšanas ir minēta garīgā draudze, kas apvienoja pils un apkārtnes kristiešus, jo aiz pils mūriem uz pakalna starp Mūsu un Mēmeli tobrīd bija izveidojusies neliela apmetne, kas dēvēta par Vairogmiestu (vācu val. – “Schildburg”). Tā vēl nebija pilsēta, kaut arī 16. gs. otrajā pusē tur bija pārapdzīvotība un visai plaša apbūve, bet ierobežotā teritorija traucēja tālāku attīstību un kļūšanu par pilntiesīgu pilsētu. Tāpēc Kurzemes un Zemgales hercogs Gothards Ketlers sāka plānot jaunas pilsētas veidošanu tagadējās Bauskas vecpilsētas vietā, kur 16. gs. otrajā pusē un 17. gs. sākumā tika iemērīts ielu tīklojums, kas lielā mērā nemainīgs ir saglabājies līdz mūsdienām. Kādas ir šīs ielas, cik to ir, kādi bijuši to nosaukumi un kāda tām ir bijusi nozīme Bauskā – par to vēstures lasījumos pilsētas rātsnamā stāstīs vēsturnieki.

Bauskas pilsēta mūsdienās nav tikai vecpilsēta. Pilsēta savā 415 gadus ilgajā pastāvēšanā ir vairākas reizes paplašinājusies. Var pat teikt, ka Bauskā šodien ir vairāki “mikrorajoni” un tā izpletusies arī upju pretējos krastos. Kā veidojušies šie “mikrorajoni”, kādas ir to galvenās ielas – arī par to būs stāsts vēstures lasījumos, kas turklāt tiks papildināti ar stāstiem par tiltiem, laukumiem un parkiem, bez kā arī nav iedomājama dzīve Bauskā.

Vairāk nekā četrsimt gadu ilgajā pastāvēšanas vēsturē dzīve Bauskā ne vienmēr ir bijusi “miera osta”. Tai pāri brāzušās dabas stihijas un kari. Tas viss ir stipri postījis pilsētu. Tāpēc vēl viena sadaļa 27. aprīļa vēstures lasījumos būs veltīta dabas un cilvēku radītajiem postījumiem Bauskā – kā un cik stipri tie ir mainījuši pilsētas izskatu.

Pasākumu norises laikā apmeklētāji var tikt fotografēti un filmēti, fotogrāfijas un videomateriāls var tikt publicēts.