Bauskas muzejs kopīgā Baltu ceļa apceļošanas akcijā

Visas vasaras garumā  (no 7. jūnija līdz pat 22.septembrim) Kurzemes un Zemgales plānošanas reģioni organizē ceļošanas akciju tūrisma maršrutā BALTU CEĻŠ. Akcijā ar zemgaļu senlietu izstādi  no muzeja krājuma piedalīsies arī Bauskas muzejs.

Muzejā daudzu gadu desmitu laikā ir uzkrāta iespaidīga arheoloģisko priekšmetu kolekcija, kas liecina par seno zemgaļu materiālo kultūru dzelzs laikmetā no 1. līdz 13. gadsimtam. Senlietas atrastas gan arheoloģiskajos izrakumos Mežotnes pilskalnā un senpilsētā, daudzos kapulaukos, gan nejauši uzietas visā bijušā Bauskas rajona teritorijā.

Izstādē zemgaļu senlietas sagrupētas pēc to pielietojuma – darba rīki, ieroči, sadzīves priekšmeti un rotaslietas. Gandrīz visi priekšmeti ir vietējo amatnieku darinājumi, tikai dažas senlietas uzskatāmas par importa precēm. Visplašāk pārstāvēti ir kalēju un rotkaļu senie arodi. Par kalēju augsto prasmi liecina dažādi dzelzs darbarīki un ieroči.

Ieroču klāstā dominē šķēpu uzgaļi, kas atrodami gandrīz katrā pieauguša zemgaļu vīrieša kapā. Izstādē ir pārstāvēti dažādu lielumu un tipu šķēpu uzgaļi, daži no tiem ir izgatavoti no damascēta tērauda, kas apliecina kalēju augsto meistarības līmeni. Vēl no ieročiem ir pārstāvēti vidējā dzelzs laikmetā plaši pārstāvētie kaujas naži – gan šaurasmens, gan platasmens formas. Ir arī vēlajā dzelzs laikmetā (agrajos viduslaikos) lietotie vienasmens zobeni, kas arī tiek atzīti par vietējo zemgaļu kalēju darinājumiem. Īpaša loma dzelzs laikmetā bija cirvim, kas reizē bija gan darba rīks, gan tuvcīņas ierocis. Agrajā un vidējā dzelzs laikmetā tie bija šaurasmens cirvji, te pārstāvētas gan uzmavas, gan kāta cauruma formas. Vēlajā dzelzs laikmetā notika pāreja uz platasmens cirvju formām un šo cirvju attīstību varēs aplūkot izstādē. Daži cirvju asmeņi ir visai nelieli, un tie atrasti pusaudžu apbedījumos. Zemgaļu sieviešu kapavietās visai bieži atrasti kapļi, kas nav doti līdzi uz viņsauli citu Latvijas teritorijā dzīvojošo cilšu pārstāvēm. No citiem dzelzs darbarīkiem izstādē ir pārstāvēti sirpji, sirpjveida naži, izkapts un īleni.

Rotkaļu galvenais izmantotais metāls bija bronza. Izstādē plaši pārstāvētas dažādu tipu saktas, rotadatas, kaklariņķi, rokassprādzes, gredzeni, važiņu rotas un piekariņi. Īpaši plaši pārstāvētas dažādu tipu pakavsaktas. Gandrīz visi šo rotaslietu veidi bija izmantoti kā aksesuāri kā vīriešiem, tā sievietēm. Vienīgi vīriešiem šādas rotas bija krietni vien masīvākas. Miniatūras rotaslietas atrastas bērnu un pusaudžu apbedījumos. Dažu bagātu sieviešu rotaslietu kopsvars sasniedza vairāku kilogramu svaru. Dažādi piekariņi un zvārgulīši zemgaļu sievietes padarīja skanīgas un sadzirdamas jau no lielāka attāluma, kad tās ar visām rotām kaut kur pārvietojās.

Mežotnes senpilsētas teritorijā atrasti vairāki lāču ilkņi, kas lietoti kā piekariņi. Iespējams, ka tādus nēsāja vīri, kuri medībās bija pievarējuši tolaik mūsu mežos bieži sastopamo un spēcīgāko dzīvnieku – lāci.

No importētiem priekšmetiem izstādē apskatāms kāds retāk sastopams atradums – svaru kārbiņa ar svariņiem, ko lietoja dārgmetālu svēršanai. Tāda veida priekšmeti atrodami tā laika sabiedrības elites un tirgotāju atdusas vietās.