AKTUALITĀTESĪPAŠS PIEDĀVĀJUMSINFORMĀCIJA APMEKLĒTĀJIEMKONTAKTI
Augšpuse \ AKTUALITĀTES \


AKTUALITĀTES UN JAUNUMI

Apmeklējot muzeju:
  • muzeja apmeklētājiem jāievēro 2 metru distance (izņēmums personas, kuras dzīvo vienā mājsaimniecībā);
  • muzejs nodrošina iespēju ievērot roku higiēnu;
  • muzejs drīkst neapkalpot personas ar elpceļu infekcijas slimības pazīmēm (klepus, elpas trūkums).
----------------------------------------------


No 2020. gada 11. septembra līdz 8. oktobrim Bauskas muzejā būs skatāma Ata Jākobsona darbu izstāde "Klātbūtne"

Izstādes atklāšana 11. septembrī plkst. 16.30


Izstādē aplūkojamas gleznas no pēdējos gados tapušajiem cikliem “Frekvences”, “Mūžīgā kustība” un “Itinerantur”. Tajā iekļautie darbi ir mākslinieka eksperimenti laikmetīgā portreta žanrā, kurus virza vēlme izprast pašam sevi caur citu un figurālās glezniecības medijā tvert cilvēku tā pretrunīgajā, starp galīgumu un bezgalību sarautajā esībā.

“Portretam mūsdienās ir tik daudzas un dažādas nozīmes – daži attēlojumā liek akcentu uz identitātes marķieriem (sociālo statusu, dzimti, rasi utt.), citi joprojām meklē cilvēka garīgu dimensiju, citi vairāk pievēršas ķermeņa materialitātei un erotikai,” – stāsta Atis Jākobsons. “Man portrets ir veids kā iepazīt pašam sevi, izzinot citādo – tāpēc visi izstādē apskatāmi darbi savā ziņā ir pašportreti. Tai pat laikā mani meklējumi ir vērsti uz cilvēku kā tādu – būtni, kurā garīgais satiekas ar miesisko”.

Atis Jākobsons (1985) ir viens no savas paaudzes atzītākajiem latviešu gleznotājiem, kurš strādā arī grafikas, fotogrāfijas un instalācijas medijā. Mākslinieks dzīvo Rīgā un Berlīnē un pasniedz glezniecību Latvijas Mākslas akadēmijā. Viņa darbi ir tikuši izstādīti 11 personālizstādēs un vairākās grupu izstādēs Latvijā un ārvalstīs. 2017. gadā par personālizstādi “Dark Matter” (“Tumšā matērija”) Atis Jākobsons nominēts Purvīša balvai. 
----------------------------------------------



No 2020. gada 14. augusta līdz 30. septembrim Bauskas muzejā būs skatāma keramiķes Daces Blūmas porcelāna un porcelāna virsglazūras apgleznojumu darbu izstāde “Dažas manas mīļākās lietas”

Izstādes atklāšana un tikšanās ar mākslinieci 14. augustā plkst. 16.30

Izstādē būs skatāma dažādos laika posmos tapusi porcelāna, akmens masas un porcelāna virsglazūras apgleznojumu darbu kolekcija. Godinot septembri, māksliniece izvēlējusies Bauskā parādīt arī priekšmetu ekspozīciju par burtu grafikas tēmu.

“Vispirms rodas ideja. Tā pamazām iegūst veidolu. Un tad realizējas katra savā materiālā un tehnikā. Porcelāns. Ciets. Trausls. Caurspīdīgs. Balts. Kā pirmais sniegs, kā balta lapa, kura reizēm ļauj sevi aprakstīt, bet biežāk – nē.”, Dace Blūma.

Dace Blūma beigusi Igaunijas Valsts Mākslas institūtu un Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvusi mākslas maģistra grādu. Ir Latvijas Mākslinieku savienības un Latvijas Dizaineru savienības biedre. Aktīvi piedalās radošo darbu izstādēs, vietējos un starptautiskos simpozijos, organizē personālizstādes.
 
----------------------------------------------
 
IENĀC VIRTUĀLĀ EKSKURSIJĀ
BAUSKAS MUZEJĀ, TAUTAS LIETIŠĶĀS MĀKSLAS STUDIJĀ "BAUSKA" un V. PLŪDOŅA MUZEJĀ


http://www.latvia360.com/lv?search=#city:Bauska
----------------------------------------------
Bauska toreiz un tagad fotogrāfijās
 
Tolaik tā bija Lielā Baznīcas iela. Fotogrāfija tapusi 1944.gada augustā, vai septembra sākumā pēc Sarkanās armijas aviācijas uzlidojumiem un artilērijas apšaudēm. Paradoksāli, bet padomju okupācijas periodā šai ielai bija piešķirts Sarkanarmijas vārds...
Par atsevišķām mājām: labajā pusē nedaudz redzama Plūdoņa ielas 18 nama gala siena. Šis nams pirms kara piederēja Basei Joffei. Tālāk redzama tag. Baznīcas ielas 6 nama gals. Tas piederēja Bertai Krauklei. Kreisajā pusē pilnīgi sagrauta Plūdoņa ielas 20. māja, kas piederēja Benjamiņam Hercenbergam, tālāk vēl nesagrauts Almai Gertnerei piederošais nams, bet vēl tālāk, aiz kastaņkoka, redzams Alberta Jātnieka nams, kurš ir saglabājies vēl mūsdienās - tag. Baznīcas iela 5.



Tā pati vieta 2020.gada aprīļa sākumā.



 
Bauska toreiz un tagad fotogrāfijās

 
Bauskas pilsētas valdes nams Pils (tagad - Plūdoņa) ielas un Mazās Baznīcas (tagad - Strautnieku) ielas stūrī. 1930.gadi.
Šajā namā uz Bauskas pilsētas domes sēdēm sanāca ievēlētie deputāti gan Krievijas impērijas, gan neatkarīgās Latvijas Republikas laikā. Ikdienā šeit strādāja pilsētas valde (administrācija). Šo namu sagrāva Sarkanās armijas aviācijas uzlidojumā 1944.gada septembra sākumā. Pēc kara šī nama drupas tika aizvāktas, pagrabi aizbērti un nolīdzināti.



Plūdoņa un Strautnieku ielas stūris, kur kādreiz atradās pilsētas valdes nams. 2020.gada 26.marts.



Bauska toreiz un tagad fotogrāfijās

 
Mērnieks ar teodolītu darbā Sv. Gara baznīcas dārzā. Priekšplānā ieejas vārtiņi un žoga fragmenti.
1933. gada pavasaris.



Bauskas Sv. Gara baznīcas dārzs 2020. gada pavasaris.
 
----------------------------------------------
 IZCILAS PERSONĪBAS BAUSKĀ

Paulis Žibeiks (1910-2006)

 
Teoloģijas doktors, profesors, prāvests Paulis Žibeiks (pilnā vārdā Paulis Teodors Jēkabs Žibeiks 1910-2006) Bauskas Sv. Gara evaņģēliski luteriskajā draudzē kalpojis sešdesmit divus gadus un ir nozīmīga persona Bauskas vēsturē un Latvijas akadēmiskajā vidē. 1991. gadā Paulim Žibeikam piešķirts LU Goda doktora grāds, 1992. gadā teoloģijas doktora grāds. 2003. gadā P. Žibeika nopelni tika novērtēti ar LELB Goda prāvesta titulu. Profesora vārdā nosaukta auditorija Lutera akadēmijā.

P. Žibeiks visu mūžu dzīvojis Bauskā, kādreizējā sava tēva brāļa Bauskas skolotāja Jāņa Žibeika un viņa sievas rokdarbu skolotājas un šūšanas piederumu veikala īpašnieces Otīlijas Žibeikas mājā.
2017. gadā Bauskas muzejs saņēma dāvinājumā Pauļa Žibeika personīgo arhīvu un citus ar viņa profesionālo darbību un iedzīvi saistītus priekšmetus.

2019. gadā Bauskas muzejs, piedaloties Zemgales plānošanas reģiona izsludinātajā Zemgales kultūras programmas 2019 projektu konkursā, saņēma finansiālu atbalstu unikāla 18. gs. spēļu galdiņa restaurācijai, kas piederējis Paulim Žibeikam. Šāda veida spēļu galds Queen Anne (Anglija, autors nezināms), datēts  18. gadsimta otrā pusē,  stila formās,  dažādām funkcijām transformējama mēbele,  ir  nozīmīgs un sarežģīts mēbeļu mākslas paraugs  un Latvijas muzejos nav saglabājies. Tas  ir ļoti rets un unikāls ieguvums pat Eiropas kultūrvēstures mērogā. Galdiņš izgatavots no sarkankoka un bērza masīvkoka, sarkankoka nažfiniera, melnkoka, kaula un  misiņa furnitūras. Restaurācija veikta Bauskas restaurācijas uzņēmumā SIA ”Intarsija”.

Bauskas muzejs turpina Pauļa Žibeika un Žibeiku dzimtas atstātā mantojuma izpēti un lietisko priekšmetu restaurāciju .

18. gs. spēļu galdiņa stāsts

----------------------------------------------

   Nominācijā «Restaurācija»
Bauskas muzeja atjaunotā ēka ieguva trešo vietu 


     Jau 21.gadu  šogad notika Latvijas būvniecības nozares 20 sabiedrisko organizāciju organizēta  skate «Gada labākā būve Latvijā 2018».  Tās mērķis ir veicināt būvniecības procesa kvalitāti, nosakot un popularizējot labākās būves un labās prakses piemērus būvniecības procesā Latvijā un ārzemēs 2018.gadā, veicināt profesionālo izaugsmi un darba kvalitāti nozarē, izteikt atzinību un motivēt nozares pārstāvjus profesionāliem izaicinājumiem, akcentējot būvniecības procesa galarezultātu – būvi.
     Pavisam konkursā bija pieteikti 80 objekti un paziņoti konkursa «Gada labākā būve Latvijā 2018» uzvarētāji 10 nominācijās.
    Lepojamies!
----------------------------------------------
                             DĀVINĀJUMS MUZEJAM NO KANĀDAS
Bauskas muzejs jūnija mēnesī saņēma dāvinājumā no Kanādā dzīvojošās Arnolda Nulīša krustmeitas - Gundegas Vilks (dzimusi Smilga),  trīs Arnolda Nulīša gleznas: “Lasītāja”, "Vētra", “Kad zeme dus”.
Gundega Vilks, cēlusies no Rudlapu dzimtas un bija saglabājusi šīs gleznas.
Jēkabs Rudlapa strādāja par skolotāju Codes pagastā 45 gadus un mācīja arī Arnoldu Nulīti. Skolotājs dzīvojis kaimiņos Arnolda vecākiem Krūklāju mājās. Jauneklis tur bieži ciemojies un apspriedis dažādas “pasaules” un mākslas lietas. Arnolda mājās visi strādājuši lauku darbus un nevienam nebijis pa prātam viņa iestāšanās Mākslas Akadēmijā un „dīkdienība”.
 Krūklāju meita 1936.gadā apprecējās ar Krišu Smilgu un viņu pirmā meita Gundega kļuva par Arnolda krustmeitu. Smilgu ģimeni viņš uzskatījis par saviem vienīgajiem radiem Kanādā.
Arī Bauskas 1.vidusskolai dāvinātās gleznas, ko 2003.gadā atveda Brūmeļu Andrejs, nāk no Smilgu dzimtas Kanādā.     

                                                                                                                                                                                                                                                                                                          
----------------------------------------------

Cienījamie muzeja apmeklētāji!

Mēs vēlamies, lai par norisēm muzejā uzzina sabiedrība, tāpēc muzeja pasākumos var tikt veikta foto un video fiksācija, kas vēlāk atspoguļojas interneta sociālajās vietnēs. Ja nevēlaties, ka tiekat fotografēts/filmēts, lūdzam informēt fotogrāfu vai muzeja darbiniekus.
 

----------------------------------------------
Muzeja plašākai  pieejamībai  piedāvājam QR kodu mobilajai aplikācijai
----------------------------------------------


Uz augšu Atpakaļ
 
 

izstrādāts: evolution.lv


Valsts Kultūrkapitāla Fonds

ML apskatīta: 93675

Pēdējās izmaiņas: 2020-09-15

Google