AKTUALITĀTESĪPAŠS PIEDĀVĀJUMSINFORMĀCIJA APMEKLĒTĀJIEMKONTAKTI
Augšpuse \ AKTUALITĀTES \


AKTUALITĀTES UN JAUNUMI

Bauskas muzejs apmeklētājiem būs atvērts no 15. jūnija
 
Bauskas muzejs durvis apmeklētājiem vērs šā gada 15. jūnijā. Līdztekus jau esošajam muzeja piedāvājumam - tematiskajai izstādei “Zudušie baušķenieki”, kas vēsta par kādreizējām nacionālajām minoritātēm, kas dzīvojušas Bauskā 18. – 20. gadsimtā (ebreji, vācieši, krieviņi), un ekspozīcijai “Laiks spēlēties”, kurā atspoguļota rotaļlietu attīstība no 19. gadsimta beigām līdz 21. gadsimta sākumam, muzejā būs aplūkojamas divas jaunas izstādes - tekstilmākslas izstāde “Aina Muze. Bezgalīgas pavediens” un arheoloģisko priekšmetu izstāde no muzeja krājuma "Izzini baltus! Zemgaļu senlietas".

Tekstilmākslas izstāde, kas muzejā būs skatāma no 15. jūnija līdz 27. jūlijam, apmeklētājus iepazīstinās ar tekstilmākslinieces Ainas Muzes (1943.-2017.) daudzveidīgajiem darbiem aušanas un tekstilmozaīkas tehnikā. Mākslinieces radošais sniegums atklāsies lielformāta un arī miniatūrās kompozīcijās, kur rodami gan abstraktu formu risinājumi, gan stilizēti figurāli motīvi. Šajā izstādē vienkopus būs rodami klusāki un emocijās skaļāki darbi, un tā pavērs logu uz mākslinieces daudzpusīgo un emocionālo pasaules redzējumu.

Savukārt arheoloģisko priekšmetu izstāde “Izzini baltus! Zemgaļu senlietas” tapusi Bauskas muzejam iesaistoties Kurzemes un Zemgales plānošanas reģiona organizētajā ceļošanas akcijā tūrisma maršrutā BALTU CEĻŠ visas vasaras garumā (no 7. jūnija līdz pat 22.septembrim).
Muzejā daudzu gadu desmitu laikā ir uzkrāta iespaidīga arheoloģisko priekšmetu kolekcija, kas liecina par seno zemgaļu materiālo kultūru dzelzs laikmetā no 1. līdz 13. gadsimtam. Senlietas atrastas gan arheoloģiskajos izrakumos Mežotnes pilskalnā un senpilsētā, daudzos kapulaukos, gan nejauši uzietas visā bijušā Bauskas rajona teritorijā.
Izstādē zemgaļu senlietas sagrupētas pēc to pielietojuma – darba rīki, ieroči, sadzīves priekšmeti un rotaslietas. Gandrīz visi priekšmeti ir vietējo amatnieku darinājumi, tikai dažas senlietas uzskatāmas par importa precēm. Visplašāk pārstāvēti ir kalēju un rotkaļu senie arodi.
No importētiem priekšmetiem izstādē apskatāms kāds retāk sastopams atradums – svaru kārbiņa ar svariņiem, ko lietoja dārgmetālu svēršanai.



 
 
----------------------------------------------
----------------------------------------------


Bauskas muzeja Tautas lietišķās mākslas studijas "Bauska" izstāde "Iedvesmas atvasinājums"


Kā ierasts, arī šogad Bauskas muzeja Tautas lietišķās mākslas studija "Bauska" izrāda savu gada veikumu. 2021. gadā studijas dalībnieču darbi apskatāmi digitālā izstādē "Iedvesmas atvasinājums". Izstāde skatāma - https://youtu.be/CTpculqoqLE


Vēl viens gads ir pagājis radošā kopā būšanā, savstarpēji iedvesmojoties, konsultējoties, pētot, mācoties, augot rokdarbu
prasmēs un dzīvojot. Dzīvojot ar rokdarbiem. Lielākā daļa šī gada ir pavadīta konsultējoties un “satiekoties” attālināti. Bet radošums un vēlme darboties neizsīkst.
Katrai no mums ir kāds iedvesmas avots. Ne viss ir jākopē, ne vienmēr jāsaglabā vecais, jo radot ko jaunu, no mūsdienu materiāliem, mūsdienu izmantošanai, rodas darbs, kas ir iedvesmas atvasinājums.
Izstādē ir apskatāmi darbi, kuros iedvesma smelta dabā, tās elementos un krāsās. Koku motīvi ieskanas krāsainās lina kleitās, kuras tapa pētot arheoloģisko tērpu darināšanas principus. Deviņas kleitas tika sašūtas izmantojot piecus dažādus arheoloģisko kreklu piegrieztņu variantus. Tāpat iedvesmas avots ir bijis Bauskas muzeja krājumā esošo cimdu raksti, kurus mācījāmies izadīt Vispasaules adītāju dienā, kas notika Bauskas muzeja pagalmā 2020. gada jūnijā. Arī vecmāmiņu pūrā atstātie cimdi, sega un pažobelē atrasta lakata raksts ir licis padomāt, izpētīt, ko jaunu iemācīties. Šo rakstu mūsdienu materiāliem pielāgojot un radīt skaistu, praktiski izmantojamu izstrādājumu.
TLMS "Bauska" vadītāja Sanita Behmane-Baibakova
----------------------------------------------
 
 


Šogad Muzeju naktī sagaidām ziedoni dzejnieka Viļa Plūdoņa dzimtajās mājās “Lejeniekos”. Dabā, dzejā, radošumā.
https://www.youtube.com/watch?v=SxQyEnC8B6c


Tērpi - Bauskas muzeja Tautas lietišķās mākslas studijas “Bauska” dalībnieces
Foto - Arnis Indriks
Balss - Dāvis Zāģers, Baiba Vackare, Ieva Bronko-Pastore
Video montāža - Gatis Zotovs
Izmantoti Viļa Plūdoņa dzejoļi : "Ābeļziedā", "Ziedonī", "Prieka mirklis", "Ziedonī 1921. g."
Mūzika - "Wanderlust by Scott Buckley | www.scottbuckley.com.au Music promoted by
https://www.chosic.com Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) https://creativecommons.org/licenses/..."
----------------------------------------------

Tēlnieka Egona Zvirbuļa darinātais piemineklis Bauskas pilsētas galvam Jurim Varenajam (1870 – 1934). Bauskas Vecie kapi

Bauskas muzejā noris darbs pie Bauskas Veco kapu vēsturiskās izpētes
 
Bauskas Vecie kapi ir ievērojami ar daudziem mākslinieciski augstvērtīgiem un laikmetu raksturojošiem pieminekļiem, te atdusas ievērojami Bauskas un tuvākās apkārtnes politiķi, mākslinieki, mācītāji, pedagogi, rūpnieki un citu nozaru pārstāvji. Šie kapi izveidoti 18.gs pašās beigās pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes pievienošanas Krievijai. Tolaik Krievijas impērijā bija spēkā carienes Katrīnas II 1772.gada 18.decembrī izdotais rīkojums pilsētās pārtraukt mirušo apglabāšanu pēc viduslaiku tradīcijām baznīcās un to tuvumā. Tādejādi 18.gs beigās Bauskā tika pārtraukta apbedīšana Gan Sv. Gara baznīcas dārzā, gan tagadējā Saules  dārzā, kur kādreiz atradās Sv. Trīsvienības baznīca.

19.gadsimtā šie kapi bija sadalīti četrās daļās. Kapu centrālajā daļā, ko rotā galvenie ieejas vārti, drīkstēja atdusēties luterāņu vācu draudzes pārstāvji. Pa kreisi, uz vecpilsētas pusi, kapavietas ierādīja luterāņu latviešu draudzes locekļiem, bet pa labi no centrālās daļas tika apglabāti katoļi. Aiz katoļiem, uz Mēmeles pusi, apbedījumu vietas tika ierādītas pareizticīgo draudzes locekļiem. Par katra kapu sektora sakoptību atbildēja attiecīgās draudzes.

Jau 1920.gados apbedīšanas noteikumi vairs nebija tik strikti un draudžu robežas kapos vairs netika tik ļoti ievērotas. Tajā laikā atdusas vietu izvēlē viena no būtiskākajām lietām bija maksas lielums par kapavietu. Piemēram, 1922.gadā Bauskas pilsētas dome Vecajos kapos noteica visaugstāko maksu – 16 rubļus par kvadrātpēdu centrālajā daļā, citās vietās maksa bija zemāka – astoņi, četri un divi rubļi par tādu pašu platību. Līdzīgi noteikumi bija arī Jaunajos kapos, bezmaksas kapavietas pilsētniekiem tika ierādītas vienīgi Šarlotes kapos. Vecajos kapos tolaik bija jāsamaksā arī vienreizējs nodoklis par katru apglabāto – 25 vai 50 rubļi, atkarībā no vietas.

Laika posmā pēc Otrā pasaules kara Vecajos kapos tika veiktas daudzas degradējošas darbības. Vispirms jau tika nopostītas kapu dienvidaustrumu stūrī atrodošies Pirmajā pasaules karā kritušo vācu karavīru atdusas vietas ar iespaidīgu pieminekli. Cieta arī daudzu vācu tautības baušķenieku kapavietas, tajās veica virsapbedījumus un daudzas piemiņas zīmes tika iznīcinātas. Arī pēc PSRS okupācijas beigām turpinājās jaunu apbedījumu veidošana senāko baušķenieku dzimtu kapu vietās, nereti vecos pieminekļus pārvietojot, vai tos aizsedzot ar jauniem. Pašlaik daudzu pagātnē ievērojamu baušķenieku vietas nav pienācīgi sakoptas, bet bažas raisa notiekošā kapavietu aktēšana. Saprotams ir mērķis panākt, lai nekoptu kapavietu kļūtu mazāk, taču nebūtu pieļaujams, ka ievērojamu cilvēku kapavietās tiek veikti jauni apbedījumi.

Visus cilvēkus, kuru devumu Bauskai varētu dēvēt par ievērības cienīgu, nemaz vienā rakstā nevar nosaukt, tālab te sekos tikai daži piemēri. Šajos kapos atdusas daudzi Bauskas pašvaldības vadītāji, bet senāko birģermeisteru un pilsētas galvu kapavietas vairs netiek koptas, jo viņu tuvinieki Latvijā vairs nedzīvo. Vācu draudzes daļā atrodams birģermeistara Teodora Bernera (1815 – 1887) kapa piemineklis, viņa amata laiks bija no 1870. – 1886.gadam. Tāpat ir apskatāms piemiņas obelisks Bauskas pilsētas galvam no 1900. – 1902.gadam -Johanam Karlam Gadilhem (1836 -1902) un akmens krusts viņa pēctecim Oskaram Brandenburgam (1863 – 1915), kurš bija pēdējais Bauskas pilsētas vadītājs Krievijas impērijas periodā, amata laiks no 1903. – 1915.gadam. Piemineklis ir arī pirmajam latvietim šajā amatā – Jānim Kļaviņam (1872 -1919), kura amata laiks bija pavisam īss 1918.gada nogalē. Pamatīgs tēlnieka Egona Zvirbuļa veidots kapa piemineklis ir pilsētas galvam Jurim Varenajam (1870 – 1934). Viņš bija Bauskas pilsētas augstākais vadītājs no 1919.gada nogales līdz 1925.gadam. Te apglabāti arī daudzi mācītāji. Ar sūnām apaugusi draudzes gana Dr.phil. Vilhelma Georga Krugera (1774 – 1835) kapu nosedzošā plāksne, netālu no tās ir mācītāja Voldemāra Buša (1831 – 1903) akmens krusts, bet tā uzrakstu daļēji aizsedz, kāds mūsdienu piemineklis. Nedaudz tālāk atrodas 1919.gadā lielinieku noslepkavotā draudzes gana Kristapa Strautmaņa (1860 – 1919) kapa piemineklis. Šajā “garīdznieku stūrītī” vairs nav atrodama cita lielinieku upura – Vecsaules mācītāja Hansa Bīlenšteina (1863 – 1919) atdusas vieta. Vēl pirms aptuveni 20 gadiem viņa kapa plāksnīte bija noņemta un pieslieta pie kāda koka, jo viņa kapa vietā bija ieguldīts vēl kāds cits, bet tagad arī tā plāksnīte vairs nav atrodama…

Protams, ka Bauskas Vecajos kapos guldīto ievērojamu cilvēku loks ir daudz plašāks, tajos apglabāti mākslinieki, pedagogi, izglītības iestāžu vadītāji, mediķi, uzņēmēji, namīpašnieki, dižciltīgi muižnieki, prasmīgi amatnieki, revolucionāri, Brīvības cīņu dalībnieki un daudzi citi.
----------------------------------------------

Līdz ar remotdarbu uzsākšanu Bauskas muzejā, uz nenoteiktu laiku apmeklētājiem slēgta ekspozīcija "Bauska laikā un cilvēki Bauskā 20. gadsimtā".

----------------------------------------------

Aicinām noskatīties Bauskas muzeja digitālu fotoizstādi "Barikādēm 30" https://youtu.be/nWDyGH0tTvk



Ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus, 20. janvārī no plkst. 17.00 līdz 20.00 Bauskas muzeja pagalmā, atminoties notikumus pirms 30 gadiem, būs apskatāma vienas dienas brīvdabas digitāla fotoizstāde “Barikādēm 30”

Atgādinām, ka joprojām jāievēro piesardzības pasākumi un individuālā atbildība par savu veselību. Aicinām ievērot distancēšanos, apmeklējot publiskas vietas.


1991. gada janvāra notikumi vairs nav vērtējami kā nesena pagātne, jo starplaikā izaugusi vairāk nekā viena paaudze.
Šobrīd, kad saudzējot savus līdzcilvēkus un sevi, mēs nedrīkstam būt kopā un stāvēt plecu pie pleca, gribam ar jums dalīties fotomirkļu atmiņās par laiku, kad tikai stāvot cieši kopā, mēs varējām pasargāt savus līdzcilvēkus, sevi un savu valsti.

Janvārī pirms 30 gadiem tauta vienoti atsaucās Latvijas Tautas frontes aicinājumam piedalīties protesta manifestācijā 13. janvārī Daugavmalā. Uzreiz pēc tās, pierādot gatavību noturēt nesen iegūto brīvību, sākās barikāžu veidošana, ar mērķi pasargāt no ienaidnieka potenciālā uzbrukuma svarīgākos objektus.

Arī mūsu novada cilvēki piedalījās un fiksēja dažādus fotomirkļus no notikumiem, kurus arī jūs varēsiet aplūkot izstādē un kaut nedaudz izbaudīt tā laika noskaņas. Tolaik vēl pavisam jauni puiši Arnis Indriks, Raitis Ābelnieks un citi iemūžināja šos vēsturiskos notikumus.

Izstādē būs skatāmas arī unikāla, ļoti emocionāla, profesionālu fotogrāfu darbu kolekcija par janvāra notikumiem Baltijā. Tā ir kādreizējā Bauskas rajona kolhoza “Uzvara” fotosalona kolekcija, kuras īpašnieks šobrīd ir Gūrijs Bulle.

Aicinām iedzīvotājus, kuru personīgajā arhīvā varētu būt gan profesionālu fotogrāfu, gan amatieru foto attēli no barikāžu nedēļām Rīgā vai ar tām saistītiem notikumiem reģionos, nodot tos Bauskas muzejam.

Izstāde digitālā formātā tapusi sadarbībā ar Bauskas Kultūras centru, un Bauskas muzeja pagalmā būs skatāma pateicoties Bauskas Kultūras centra tehniskam atbalstam.
 
----------------------------------------------


Bauskas muzejs saņēmis dāvinājumu no Latvijas Brīvības fonda Amerikā

Šis gads Bauskas muzejam iesācies ar vērtīgu muzeja krājuma papildinājumu, saņemot dāvinājumā no Latvijas Brīvības fonda Amerikā, mākslinieka Reiņa Zustera gleznu „Dievs Tava zeme deg” (Bauskas tilts 1944. gada 9. septembrī).

Saņemot dāvinājumā mākslinieka Reiņa Zustera gleznu „Dievs Tava zeme deg”, Bauskas muzejs ir ieguvis augstvērtīgu mākslas darbu un mākslinieka personīgu vēstures liecību par 1944. gada augusta un septembra notikumiem Bauskā, kad tā tika aizstāvēta no uzbrūkošās Sarkanās armijas. Bauskas muzeja krājuma gleznu kolekciju, kurā mākslinieki attēlojuši Bausku dažādos laika posmos, veido vairāk nekā simts darbi. Tajā ietilpst gan profesionālu mākslinieku, gan amatiermākslinieku radīti darbi sākot ar 19. gs. otro pusi līdz mūsdienām. Kolekcijai ir ne vien mākslinieciska vērtība, bet arī kultūrvēsturiska un emocionāla nozīme, tā sniedz iespēju skatīt Bausku mākslinieku acīm - ainavās, notikumos, pagalmu un ielu skatos, gadsimta garumā.

Latviešu gleznotājs un arhitekts Reinis Zusters (1918-1999) dēvējams par vienu no ievērojamākajiem trimdas vidējās paaudzes latviešu māksliniekiem, kurš bija zināms arī plašai austrāliešu sabiedrībai. Dzimis Odesā Krievijā, Latvijā ieguvis vidusskolas izglītību Rīgas pilsētas tehnikuma būvniecības nodaļā. 1943. gadā tika mobilizēts vācu armijā, vēlāk nokļuvis gūstekņu nometnē Vācijā. Pēc gūsta iesācis mākslas studijas Vācijā, bet 1950. gadā emigrēja uz Sidneju Austrālijā, kur aizvadīja savu turpmāko dzīvi. 1952. gadā Zusters ieguva arhitekta projektētāja grādu, un ir veidojis projektus vairākām ēkām Sidnejā. Tāpat ir nodarbojies ar ainavu, pilsētas skatu un portretu glezniecību. Pirmo patstāvīgo izstādi sarīkoja 1951. gadā Kanberā. Šajā laikā viņš vēl gleznoja reāli, tradicionālas ainavas un portretus. 1956. gadā mākslinieks sarīkoja savu otro patstāvīgo izstādi un ar to aizsāka savu abstrakto gleznošanas manieri, kas turpmākajos gados guva atzinību Austrālijas modernajā glezniecībā.

Glezna “Dievs Tava zeme deg”, kurā attēlotas Bauskas tilta kaujas ainas, tapusi Austrālijā, 20. gadsimta 60. - 70. gados. Pastāv pieņēmums, ka gleznas motīvu mākslinieks smēlies no paša redzētā un piedzīvotā kā aculieciniekam –latviešu leģiona kara ziņotājam (kara korespondentam), redzot sīvās Bauskas aizstāvības cīņās pret Sarkano armiju 1944. gada augustā - septembrī. Gleznā “Dievs, Tava zeme deg” ievīti šādi elementi: Latvijas zvaigznes, senlatviešu zobens, krusts kā tautas ciešanu simbols, brīvības liesma, latviešu karavīrs un tā ieroču simboli, latviešu tauta dzimtenē un bēgļu gaitās un – Bauskas tilts 1944. gada 9. septembrī.

Pēdējās desmitgades glezna bijusi Latvijas Brīvības fonda īpašums. Gleznu mākslinieks dāvājis Daugavas Vanagu 4. globālo dienu ietvaros 1981. gadā. Tā tika novēlēta Latvijas Brīvības fondam kā simboliska pateicība latviešu karavīram par viņa lielo upuri tēvzemes labā. Latvijas Brīvības fonds gleznu no Austrālijas saņēma 1982. gadā. Tā tika izstādīta Vašingtonā, Latvijas svētku aktā. Tika izstrādāts plāns tās nosūtīšanai tautiešu apskatei un Latvijas Brīvības fonda ideju popularizēšanai arī uz citiem latviešu centriem. Glezna savu patstāvīgo vietu atrada Ņujorkas latviešu ev. lut. draudzes Salas baznīcas telpās, kur tā tika izstādīta līdz 2020. gada nogalei.

Izsakām pateicību Latvijas Brīvības fonda pārvaldes priekšsēdim Robertam Kukainim, Ņujorkas latviešu ev. lut. draudzes Salas baznīcas draudzes loceklim Ģirtam Kundziņam un vēsturniecei Agnijai Lesničenokai par atsaucību, atbalstu un ieguldīto darbu.
----------------------------------------------


Īstenots projekts "V. Plūdoņa muzeja ekspozīcijas modernizācija"

Par Bauskas muzejam piešķirtajiem Valsts kultūrkapitāla fonda finansētā projekta “Latvijas Valsts mežu atbalstītā Zemgales kultūras programma 2020” līdzekļiem 1200 EUR apmērā īstenots projekts “V. Plūdoņa muzeja ekspozīcijas modernizācija”.

V. Plūdoņa muzejā ir izveidota jauna tematiskās ekspozīcijas daļa par dzejnieka dzīvi un daiļradi. Izveidotas un uzstādītas 5 tematiskās planšetes, kurās ietverts stāstījums par dzejnieka dzīvi, viņa biogrāfijas fakti, vēsturiskās fotogrāfijas un laikabiedru liecības.

Projekta gaitā tika pētīti Viļa Plūdoņa personīgā arhīva materiāli Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļā un Rakstniecības un mūzikas muzejā. No šiem muzejiem tika iegādātas fotogrāfiju un dokumentu digitālās kopijas.
Vēsturisko materiālu māksliniecisko apstrādi un planšetu maketu veica uzņēmuma SIA “Monday” speciālisti. Planšetes izgatavotas uzņēmumā SIA “Fotocentrs”.

Ekspozīcija būs pieejama apmeklētājiem no 2021.gada 1. maija.
----------------------------------------------


Vai ilgojaties pēc sniega?
Līdz ar Pirmo adventi Bauskas muzejs aicina apmeklēt izstādi “Ziema gleznās no Bauskas muzeja krājuma”. Gaidīsim muzejā uz baltu, sniegotu ziemu!

 
----------------------------------------------


No 2020. gada 17. novembra līdz 2021. gada 10. janvārim Bauskas muzejā būs skatāma Ievas Muzikantes gleznu izstāde “Latvija - Gadalaiki”

Gleznu cikls “Latvija - Gadalaiki” ir Ievas Muzikantes veltījums savai dzimtenei Latvijai.

“Kas gan būtu Latvijas skaistā daba, ja nebūtu cilvēka? Tikai skaistu ainavu zeme. Gleznās redzami Latvijā ievērojami, man tuvi cilvēki, gan draugi, paziņas un viņu bērni. Un viņi visi mīl savu Latviju. Katram ir savs stāsts,” saka gleznotāja.

Ekspozīcija pārsteidz skatītāju ar novatorisku, orģinālu un neparastu šīs tēmas risinājumu un cikla koncepciju. Gleznu sērijā ir skatāmi lielformāta portreti. Tajos vienojošais elements ir saulesbrilles ar spoguļstikliem, kuros atspoguļojas Latvijas ainavas. Gleznu sērija veidota kā simbolisks cilvēka dzīves cikla atspoguļojums. Portretos attēloti dažāda vecuma cilvēki, no mazuļa līdz sirmgalvim cienījamā vecumā. Arī Latvijas ainavas, kuras redzamas saules brillēs ir asociācija ar cilvēka mūžu: agra bērnība - pavasaris, jaunība - vasara, brieduma gadi - rudens, vecumdienas - ziema. Visa cilvēka dzīve tiek pielīdzināta gadalaikiem Latvijas dabā.

Vienojošais ciklam ir arī pozitīvais mākslinieces vēstījums - cilvēka mūžs ir skaists jebkurā vecumā, tāpat kā Latvijas daba katrā gadalaikā.
----------------------------------------------
----------------------------------------------


No 2020. gada 9. oktobra līdz 11. novembrim Bauskas muzejā būs skatāma Apvienības V.I.V.A. gleznu un zīmola "Malny wylky" keramikas darbu izstāde “Laimes formula no Latgales”

Apvienībā V.I.V.A. darbojas četras Latgales gleznotājas – Vēsma Ušpele, Ilze Griezāne, Vija Stupāne un Agra Ritiņa. Nosaukums veidots no viņu vārdu pirmajiem burtiem, taču tulkojumā no latīņu valodas tas nozīmē “Lai dzīvo!”, kas lieliski raksturo radošā kvarteta mākslinieciskās darbības rezultātu. Gleznotāju radošā sadarbība aizsākās 2006. gadā, tiekoties kopīgā plenērā podnieku darbnīcā Kaunatas pagasta Akminīšos. Kopš tā laika Vēsma, Ilze, Vija un Agra ir piedalījušās daudzās izstādēs un plenēros gan Latvijā, gan ārpus tās, nesot vēstījumu par Latgales burvību, un radošo garu.
Mākslinieces savos darbos atklāj Latvijas ainavas daudzveidību, aktualizē un popularizē Latvijas ainavas glezniecības tradīcijas.

Savukārt Aivars Ušpelis, kurš ir Ušpeļu dzimtas keramiķis jau piektajā paaudzē un viņa sieva Vēsma Ušpele ar zīmolu "Malny wylky" darina melnā svēpējuma tehnikā veidotus darbus, kas apdedzināti bedres tipa atklātas uguns ceplī. Tie ir saimniecībā izmantojami trauki – šķīvji, bļodas, krūzes, podi un citi sadzīvē noderīgi un skaisti priekšmeti.

Laime ir ligzdā, laime ir būt kopā, radot mākslas brīnumu – te krāsu triepieni, te māls, te uguns! Viss ir kopā.
 
----------------------------------------------


No 2020. gada 1. oktobra līdz 15. novembrim Bauskas muzejā būs skatāma Lukas Berti /Itālija/ fotogrāfiju izstāde “Cilvēks un daba Latvijā”

Fotogrāfs Luka Berti ir slavenas itāļu baņķieru dzimtas pēctecis, viņa bērnības mājā Florences centrā pie sienām karājas renesanses laikmeta gleznas, kuras savācis viņa vectēvs, mākslas kolekcionārs, tomēr ar savu radu rakstu izcilību viņš nemaz nelielās, un šobrīd aizrautīgi meklē un atrod klasiskas skaistuma izpausmes skarbajās ziemeļu zemēs, tādās kā Dānija, Latvija, Norvēģija … Gandrīz vai nepamanāms vienīgais viņa dižciltības apliecinājums ir reljefā iespiestais dzimtas ģerbonis katras fotogrāfijas baltajā fonā.

„Dīvaini – tādās vietās kā Dānijā un Latvijā es jūtos vairāk saprasts”, intervijā žurnālam „Ir” saka Florencē (1978) dzimušais itālietis Luka Berti, fotogrāfs, kurš par savām mājām pašlaik uzskata Kopenhāgenu (kopš 2007. gada).

Luka Berti beidzis Itālijas Fotogrāfijas institūtu Milānā, kļuva par modes fotogrāfu asistentu stila žurnālos, taču izdevību veidot karjeru komerciālās fotogrāfijas jomās viņš nav izmantojis. „Es, lai arī itālis, esmu melanholiķis, jūtu radniecību ar ziemeļu cilvēkiem”. Piepelnīdamies Kopenhāgenas nakts klubos, kuru tusiņu atmosfērā atradis modeļus savām bildēm un pirmajai izstādei Dānijā, sapratis, ka arī tā nebūs viņa tēma, Luka Berti sāk sadarbību ar Dānijas muzejiem un vēlāk dodas arī ekspedīcijās uz nomaļiem apvidiem Zviedrijā un Norvēģijā. Tā viņš 2013. gadā nokļuva Latvijā, kuras laukos ir pamanījis bagātīgo kultūras mantojumu, „lepnumu un pašpārliecinātību lauku cilvēku acīs”, atradis harmoniju cilvēku mijiedarbībā ar dabu.

Ar Luka Berti fotogrāfijām jau iepazinušies skatītāji Kurzemē, Vidzemē un tagad viņa darbi ir skatāmi arī Zemgalē. Viņam vissvarīgākā ir dzīves pieredze – piedzīvot kaut ko un tad fotografēt. „Fotogrāfija nav manu ceļojumu iemesls, tā ir manu ceļojumu rezultāts …”
 
----------------------------------------------


No 2020. gada 11. septembra līdz 8. oktobrim Bauskas muzejā būs skatāma Ata Jākobsona darbu izstāde "Klātbūtne"

Izstādes atklāšana 11. septembrī plkst. 16.30


Izstādē aplūkojamas gleznas no pēdējos gados tapušajiem cikliem “Frekvences”, “Mūžīgā kustība” un “Itinerantur”. Tajā iekļautie darbi ir mākslinieka eksperimenti laikmetīgā portreta žanrā, kurus virza vēlme izprast pašam sevi caur citu un figurālās glezniecības medijā tvert cilvēku tā pretrunīgajā, starp galīgumu un bezgalību sarautajā esībā.

“Portretam mūsdienās ir tik daudzas un dažādas nozīmes – daži attēlojumā liek akcentu uz identitātes marķieriem (sociālo statusu, dzimti, rasi utt.), citi joprojām meklē cilvēka garīgu dimensiju, citi vairāk pievēršas ķermeņa materialitātei un erotikai,” – stāsta Atis Jākobsons. “Man portrets ir veids kā iepazīt pašam sevi, izzinot citādo – tāpēc visi izstādē apskatāmi darbi savā ziņā ir pašportreti. Tai pat laikā mani meklējumi ir vērsti uz cilvēku kā tādu – būtni, kurā garīgais satiekas ar miesisko”.

Atis Jākobsons (1985) ir viens no savas paaudzes atzītākajiem latviešu gleznotājiem, kurš strādā arī grafikas, fotogrāfijas un instalācijas medijā. Mākslinieks dzīvo Rīgā un Berlīnē un pasniedz glezniecību Latvijas Mākslas akadēmijā. Viņa darbi ir tikuši izstādīti 11 personālizstādēs un vairākās grupu izstādēs Latvijā un ārvalstīs. 2017. gadā par personālizstādi “Dark Matter” (“Tumšā matērija”) Atis Jākobsons nominēts Purvīša balvai. 
----------------------------------------------



No 2020. gada 14. augusta līdz 30. septembrim Bauskas muzejā būs skatāma keramiķes Daces Blūmas porcelāna un porcelāna virsglazūras apgleznojumu darbu izstāde “Dažas manas mīļākās lietas”

Izstādes atklāšana un tikšanās ar mākslinieci 14. augustā plkst. 16.30

Izstādē būs skatāma dažādos laika posmos tapusi porcelāna, akmens masas un porcelāna virsglazūras apgleznojumu darbu kolekcija. Godinot septembri, māksliniece izvēlējusies Bauskā parādīt arī priekšmetu ekspozīciju par burtu grafikas tēmu.

“Vispirms rodas ideja. Tā pamazām iegūst veidolu. Un tad realizējas katra savā materiālā un tehnikā. Porcelāns. Ciets. Trausls. Caurspīdīgs. Balts. Kā pirmais sniegs, kā balta lapa, kura reizēm ļauj sevi aprakstīt, bet biežāk – nē.”, Dace Blūma.

Dace Blūma beigusi Igaunijas Valsts Mākslas institūtu un Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvusi mākslas maģistra grādu. Ir Latvijas Mākslinieku savienības un Latvijas Dizaineru savienības biedre. Aktīvi piedalās radošo darbu izstādēs, vietējos un starptautiskos simpozijos, organizē personālizstādes.
 
----------------------------------------------
 
IENĀC VIRTUĀLĀ EKSKURSIJĀ
BAUSKAS MUZEJĀ, TAUTAS LIETIŠĶĀS MĀKSLAS STUDIJĀ "BAUSKA" un V. PLŪDOŅA MUZEJĀ


http://www.latvia360.com/lv?search=#city:Bauska
----------------------------------------------

Cienījamie muzeja apmeklētāji!

Mēs vēlamies, lai par norisēm muzejā uzzina sabiedrība, tāpēc muzeja pasākumos var tikt veikta foto un video fiksācija, kas vēlāk atspoguļojas interneta sociālajās vietnēs. Ja nevēlaties, ka tiekat fotografēts/filmēts, lūdzam informēt fotogrāfu vai muzeja darbiniekus.
 

----------------------------------------------
Muzeja plašākai  pieejamībai  piedāvājam QR kodu mobilajai aplikācijai
----------------------------------------------


Uz augšu Atpakaļ
 
 

izstrādāts: evolution.lv


Valsts Kultūrkapitāla Fonds

ML apskatīta: 97891

Pēdējās izmaiņas: 2021-06-09

Google