AKTUALITĀTESĪPAŠS PIEDĀVĀJUMSINFORMĀCIJA APMEKLĒTĀJIEMKONTAKTI
Augšpuse \ AKTUALITĀTES \


AKTUALITĀTES UN JAUNUMI

EPIDEMIOLOĢISKĀS DROŠĪBAS PASĀKUMI MUZEJĀ
 
  • Muzejs iekštelpās sniedz pakalpojumus tikai tiem apmeklētājiem, kas pareizi izmanto mutes un deguna aizsegu – medicīniskās sejas maskas, nemedicīniskās (higiēniskās vai auduma) sejas maskas, nosedzot muti un degunu.
  • Muzejs, organizējot apmeklējumu individuāliem apmeklētājiem vai apmeklētājiem no vienas mājsaimniecības, nodrošina divu metru distances ievērošanu gan starp apmeklētājiem, gan starp darbiniekiem, gan starp apmeklētājiem un darbiniekiem, izņemot gadījumus, ja personas dzīvo vienā mājsaimniecībā.
  • Muzejs nodrošina, lai muzejā neatrastos apmeklētāji un darbinieki ar elpceļu infekcijas slimības pazīmēm (drudzis, klepus, elpas trūkums). Muzejam ir tiesības personām ar elpceļu infekcijas slimības pazīmēm liegt ieeju muzejā un aicināt tās atstāt muzeju, rekomendējot doties uz mājām un sazināties ar savu ģimenes ārstu.
  • Muzejs, sniedzot apmeklētājiem pakalpojumus, kas neietilpst individuālā muzeja apmeklējumā (piemēram, muzejpedagoģiskus vai izglītojošus pakalpojumus), pārliecinās, ka šo pakalpojumu saņēmējiem ir sadarbspējīgs Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, vai sadarbspējīgs testēšanas sertifikāts. Ja starp pakalpojumu sniedzējiem (muzeja darbiniekiem) un saņēmējiem ir personas ar sadarbspējīgu testēšanas sertifikātu, kas apliecina, ka persona pēdējo 48 stundu laikā ir veikusi Covid-19 testu, nosakot SARS-CoV-2 vīrusa RNS, un tas ir negatīvs, vai sešu stundu laikā veiktais SARS-CoV-2 antigēna tests ir negatīvs, vai bērni, kas jaunāki par 12 gadiem, pakalpojuma sniedzēji un saņēmēji lieto mutes un deguna aizsegus un iespēju robežās ievēro savstarpēju divu metru distanci. Muzejs apkopo informāciju par visiem pasākuma apmeklētājiem (vārds, uzvārds, kontakttālrunis). Informāciju muzejs glabā līdz vienam mēnesim un nodod Slimību profilakses un kontroles centram pēc tā pieprasījuma.

 

Līdz ar remotdarbu uzsākšanu Bauskas muzejā, uz nenoteiktu laiku apmeklētājiem slēgta ekspozīcija "Bauska laikā un cilvēki Bauskā 20. gadsimtā", kā arī nenotiek izglītojošā programma "Piedzīvojums Bauskā 20. gadsimtā"

----------------------------------------------


No 2021. gada 31. jūlija līdz 2021. gada 12. septembrim Bauskas muzejā būs skatāma mākslas izstāde “Mākslinieki. Bauska. Iecava. Rundāle. Vecumnieki.”

Atzīmējot pagājušā gada nogalē klajā nākušās grāmatas “Mākslinieki. Bauska. Iecava. Rundāle. Vecumnieki.” atvēršanas svētkus, Bauskas muzejā būs skatāma izstāde, kuru veido vairāk kā 45 izdevumā ietverto mākslinieku novadnieku darbi no Bauskas muzeja krājuma un privātkolekcijām, aicinot iepazīt Bauskas un apkārtnes profesionālo mākslinieku radošo mantojumu.

Grāmata tapusi pateicoties biedrībai “Meistars Gothards”, sadarbībā ar Bauskas muzeju, un tajā iekļauta informācija par 50 profesionāliem un apkārtnes kultūrvēsturē nozīmīgiem gleznotājiem, grafiķiem un tēlniekiem, kuri dzīvojuši Bauskas, Iecavas, Vecumnieku un Rundāles novados. Šis ir pirmais izdevums, kurā apkopota un strukturēti atainota Bauskas un apkārtnes profesionālo gleznotāju, tēlnieku un grafiķu darbība no 19. gadsimta otrās puses līdz mūsdienām.

Izstādes atklāšana un Bauskas mākslas tirgus notiks 2021. gada 31. jūlijā no pulksten 12.00 līdz 15.00 Bauskas muzeja pagalmā.
Izstādes atklāšanā gaidāma tikšanās ar grāmatas veidotājiem un atbalstītājiem, māksliniekiem - darbu autoriem vai to tuviniekiem, savukārt, Bauskas mākslas tirgū būs iespēja personīgi iepazīties ar Bauskas novada māksliniekiem un viņu radošo darbu.

 
 
----------------------------------------------


Bauskas muzejs kopīgā Baltu ceļa apceļošanas akcijā

Visas vasaras garumā  (no 7. jūnija līdz pat 22.septembrim) Kurzemes un Zemgales plānošanas reģioni organizē ceļošanas akciju tūrisma maršrutā BALTU CEĻŠ. Akcijā ar zemgaļu senlietu izstādi  no muzeja krājuma piedalīsies arī Bauskas muzejs.

Muzejā daudzu gadu desmitu laikā ir uzkrāta iespaidīga arheoloģisko priekšmetu kolekcija, kas liecina par seno zemgaļu materiālo kultūru dzelzs laikmetā no 1. līdz 13. gadsimtam. Senlietas atrastas gan arheoloģiskajos izrakumos Mežotnes pilskalnā un senpilsētā, daudzos kapulaukos, gan nejauši uzietas visā bijušā Bauskas rajona teritorijā.

Izstādē zemgaļu senlietas sagrupētas pēc to pielietojuma – darba rīki, ieroči, sadzīves priekšmeti un rotaslietas. Gandrīz visi priekšmeti ir vietējo amatnieku darinājumi, tikai dažas senlietas uzskatāmas par importa precēm. Visplašāk pārstāvēti ir kalēju un rotkaļu senie arodi. Par kalēju augsto prasmi liecina dažādi dzelzs darbarīki un ieroči.

Ieroču klāstā dominē šķēpu uzgaļi, kas atrodami gandrīz katrā pieauguša zemgaļu vīrieša kapā. Izstādē ir pārstāvēti dažādu lielumu un tipu šķēpu uzgaļi, daži no tiem ir izgatavoti no damascēta tērauda, kas apliecina kalēju augsto meistarības līmeni. Vēl no ieročiem ir pārstāvēti vidējā dzelzs laikmetā plaši pārstāvētie kaujas naži – gan šaurasmens, gan platasmens formas. Ir arī vēlajā dzelzs laikmetā (agrajos viduslaikos) lietotie vienasmens zobeni, kas arī tiek atzīti par vietējo zemgaļu kalēju darinājumiem. Īpaša loma dzelzs laikmetā bija cirvim, kas reizē bija gan darba rīks, gan tuvcīņas ierocis. Agrajā un vidējā dzelzs laikmetā tie bija šaurasmens cirvji, te pārstāvētas gan uzmavas, gan kāta cauruma formas. Vēlajā dzelzs laikmetā notika pāreja uz platasmens cirvju formām un šo cirvju attīstību varēs aplūkot izstādē. Daži cirvju asmeņi ir visai nelieli, un tie atrasti pusaudžu apbedījumos. Zemgaļu sieviešu kapavietās visai bieži atrasti kapļi, kas nav doti līdzi uz viņsauli citu Latvijas teritorijā dzīvojošo cilšu pārstāvēm. No citiem dzelzs darbarīkiem izstādē ir pārstāvēti sirpji, sirpjveida naži, izkapts un īleni.

Rotkaļu galvenais izmantotais metāls bija bronza. Izstādē plaši pārstāvētas dažādu tipu saktas, rotadatas, kaklariņķi, rokassprādzes, gredzeni, važiņu rotas un piekariņi. Īpaši plaši pārstāvētas dažādu tipu pakavsaktas. Gandrīz visi šo rotaslietu veidi bija izmantoti kā aksesuāri kā vīriešiem, tā sievietēm. Vienīgi vīriešiem šādas rotas bija krietni vien masīvākas. Miniatūras rotaslietas atrastas bērnu un pusaudžu apbedījumos. Dažu bagātu sieviešu rotaslietu kopsvars sasniedza vairāku kilogramu svaru. Dažādi piekariņi un zvārgulīši zemgaļu sievietes padarīja skanīgas un sadzirdamas jau no lielāka attāluma, kad tās ar visām rotām kaut kur pārvietojās.

Mežotnes senpilsētas teritorijā atrasti vairāki lāču ilkņi, kas lietoti kā piekariņi. Iespējams, ka tādus nēsāja vīri, kuri medībās bija pievarējuši tolaik mūsu mežos bieži sastopamo un spēcīgāko dzīvnieku – lāci.

No importētiem priekšmetiem izstādē apskatāms kāds retāk sastopams atradums – svaru kārbiņa ar svariņiem, ko lietoja dārgmetālu svēršanai. Tāda veida priekšmeti atrodami tā laika sabiedrības elites un tirgotāju atdusas vietās.
 
----------------------------------------------


No 2021. gada 15. jūnija līdz 2021. gada 27. jūlijam Bauskas muzejā būs skatāma tekstilmākslas izstāde “Aina Muze. Bezgalīgais pavediens”

Māksliniece Aina Muze (1943.-2017.) strādājusi daudzveidīgās aušanas un tekstilmozaīkas tehnikās. Viņas radošais sniegums spilgti atklājas lielformāta un arī miniatūrās kompozīcijās, kur rodami gan abstraktu formu risinājumi, gan stilizēti figurāli motīvi. Tie pauž folkloras, vēstures un sakrālās tēmas emocionāli piesātinātās zīmēs un simbolos. Viņas tekstīlijas ir apliecinājums tam, ka Ainas Muzes daiļradi allaž caurvij rūpes par Latvijas vēsturi un kultūru kā patiesu un saudzējamu vērtību. Māksliniece absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu izcilā tekstilmākslas meistara Rūdolfa Heimrāta vadībā, kura ietekme uz mākslinieces domāšanu un prasmi jūtama gan pietātē pret tradīcijām, gan aktīvos savu novatorisko ceļu meklējumos.

Šajā izstādē vienkopus rodami klusāki un emocijās skaļāki darbi, tā paver logu uz mākslinieces daudzpusīgo, emocionālo pasaules redzējumu.

Ainas Muzes profesionālā darbība aizsākusies 1960-jos gados ar rūpnieciski ražotu audumu dizaina izstrādi rūpnīcā „Rīgas audums”, vēlāk nozīmīga pieredze gūta tekstildarbu izveidē Rīgas interjeriem. Ar gadiem mākslinieces darbības lauks kļuvis plašāks un plašāks. Jau vairāk nekā divdesmit gadus paralēli gobelēniem viņa darinājusi arī tekstilmozaīkas. Viņa bija tā, kas Latvijas Mākslas akadēmijā izveidoja speciālu programmu un tekstilmozaīkas kursu, organizēja studentu darbu izstādes Latvijā un ārpus tās, nodibināja Latvijas Tekstilmozaīkas asociāciju. Ainas Muzes idejas turpina dzīvot studentos, bet viņas darbi rodami baznīcās, daudzos muzejos un privātās kolekcijās visā pasaulē.

Mākslinieces tekstilijas eksponētas daudzās izstādēs Latvijā un grupu izstādēs ASV, Austrālijā, Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, Čehijā, Dānijā, Francijā, Kanādā, Krievijā, Rumānijā, Somijā, Spānijā, Ungārijā, Zviedrijā un citur ārzemēs. Ainas Muzes darbi reprezentē Latvijas tekstilmākslu un kultūru Latvijas pārstāvniecībā Strasbūrā (Francija), kā arī Latvijas vēstniecībās Kanādā, Čehijā un Turcijā.

Autores tekstilijas atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Rundāles pils muzeja krājumā, Krievijas Mākslinieku savienības un Mākslas fonda kolekcijās Maskavā (Krievija), kā arī privātās kolekcijās ASV, Austrālijā, Zviedrijā, Dānijā, Somijā, Vācijā, Anglijā un Latvijā.
 
----------------------------------------------


Šogad izstāžu cilam “Restaurētie priekšmeti Bauskas muzejā” ir izvēlēti trīs muzeja krājuma priekšmeti. Izstāde Bauskas muzejā būs skatāma līdz oktobrim
 
Mākslinieces Leontīnes Zēbaueres glezna “Sieviete baltā tērpā” (“Brāļa sievas portrets”), restauratore Līga Jansone un gleznas „Sieviete baltā tērpā” („Brāļa sievas portrets”) virsrāmis, restauratore Anna Kozorovicka
 
Gleznotāja Leontīne Zēbauere pieder 19. gadsimta beigu 20. gadsimta sākuma māksliniecēm. Nereti, mākslas literatūrā, runājot par pirmajām profesionālajām māksliniecēm, min 20. gadsimta 20.-30. gadus, tomēr vietējā mākslas dzīve bijusi stipri daudzveidīgāka, un sievietes tajā aktīvu dalību ņēmušas un aktīvi iesaistījušās Latvijas mākslas dzīvē jau kopš 19. gadsimta vidus.

Bauskas muzejā esošā Leontīnes Zēbaueres darbu kolekcija lieliski kalpo priekšstata paplašināšanai par sieviešu pārstāvniecību attiecīgā laika Latvijas mākslas dzīvē. Gleznu kolekciju veido četrpadsmit darbi, un tā ir vienīgā, publiskai apskatei pieejamā, mākslinieces darbu kolekcija Latvijā.
Gleznotāja Leontīne Zēbauere (1878-1963) dzimusi Bauskas apriņķa Valles pagastā, pabeigusi Bauskas Bekeres meiteņu skolu. No 1897. gada līdz 1903. gadam māksliniecisko izglītību guvusi Venjamiņa Blūma zīmēšanas un gleznošanas skolā Rīgā, pēc tās beigšanas nokārtojusi zīmēšanas skolotājas tiesības.
Studijas turpinājusi Pēterburgas Mākslas akadēmijā un divus gadus studējusi mākslu Minhenē, vēlāk papildinājusi zināšanas Šveicē un Francijā.

Pēc atgriešanās dzimtenē Leontīne Zēbauere atsākusi pedagoģisko darbību un iesaistījusies vietējā mākslas dzīvē. 1913.–1914. gada mijā viņa piedalījusies 3. Latviešu mākslinieku izstādē Rīgā, kurā izpelnījusies plašāku sabiedrības un mākslas kritiķu uzmanību eksponējot sadzīves žanra gleznas. Pēc nelabvēlīgiem kritiķu komentāriem māksliniece nolēmusi vairs nepiedalīties publiskās izstādēs.

Pēc kara Leontīne Zēbauere atgriezusies mantotajā saimniecībā Vallē un tuvinieku portretus, ainavas un klusās dabas gleznojusi tikai savam priekam.
 
Teoloģijas doktoram, profesoram, prāvestam Paulim Žibeikam piederējis spēļu galdiņš, restauratori restaurācijas uzņēmums SIA ”Intarsija”
 
Prāvests Paulis Žibeiks (pilnā vārdā Paulis Teodors Jēkabs Žibeiks 1910-2006) Bauskas Sv. Gara evaņģēliski luteriskajā draudzē kalpojis sešdesmit divus gadus un ir nozīmīga persona Bauskas vēsturē un Latvijas akadēmiskajā vidē.

1991. gadā Paulim Žibeikam piešķirts LU Goda doktora grāds, 1992. gadā teoloģijas doktora grāds. 2003. gadā P. Žibeika nopelni tika novērtēti ar LELB Goda prāvesta titulu. Profesora vārdā nosaukta auditorija Lutera akadēmijā.

2017. gadā Bauskas muzejs saņēma dāvinājumā Pauļa Žibeika personīgo arhīvu un citus ar viņa profesionālo darbību un iedzīvi saistītus priekšmetus un muzejā notiek darbs pie Pauļa Žibeika un Žibeiku dzimtas atstātā dokumentārā mantojuma izpētes un iedzīves priekšmetu restaurācijas.

Paulis Žibeiks visu mūžu dzīvojis Bauskā, kādreizējā sava tēva brālēna Bauskas skolotāja Jāņa Žibeika un viņa sievas rokdarbu skolotājas un šūšanas piederumu veikala īpašnieces Otīlijas Žibeikas mājā. Saņemot tik apjomīgu lietu kopumu, Bauskas muzejs ir ieguvis nozīmīgas liecības par kultūrvēsturisko vidi, kas raksturo Bauskas vidusslāņa iedzīvi no 19. gs. beigām līdz 21. gs. sākumam.

2019. gadā uzsākot darbu pie Pauļa Žibeika mēbeļu restaurācijas, tika veikta unikāla 18. gadsimta spēļu galdiņa restaurācija.
Šāda veida spēļu galds Queen Anne (Anglija, autors nezināms), datēts 18. gadsimta otrā pusē, stila formās, dažādām funkcijām transformējama mēbele, ir nozīmīgs un sarežģīts mēbeļu mākslas paraugs un Latvijas muzejos nav saglabājies. Tas ir ļoti rets un unikāls ieguvums pat Eiropas kultūrvēstures mērogā. Galdiņš izgatavots no sarkankoka un bērza masīvkoka, sarkankoka nažfiniera, melnkoka, kaula un misiņa furnitūras.
----------------------------------------------
----------------------------------------------


Bauskas muzeja Tautas lietišķās mākslas studijas "Bauska" izstāde "Iedvesmas atvasinājums"


Kā ierasts, arī šogad Bauskas muzeja Tautas lietišķās mākslas studija "Bauska" izrāda savu gada veikumu. 2021. gadā studijas dalībnieču darbi apskatāmi digitālā izstādē "Iedvesmas atvasinājums". Izstāde skatāma - https://youtu.be/CTpculqoqLE


Vēl viens gads ir pagājis radošā kopā būšanā, savstarpēji iedvesmojoties, konsultējoties, pētot, mācoties, augot rokdarbu
prasmēs un dzīvojot. Dzīvojot ar rokdarbiem. Lielākā daļa šī gada ir pavadīta konsultējoties un “satiekoties” attālināti. Bet radošums un vēlme darboties neizsīkst.
Katrai no mums ir kāds iedvesmas avots. Ne viss ir jākopē, ne vienmēr jāsaglabā vecais, jo radot ko jaunu, no mūsdienu materiāliem, mūsdienu izmantošanai, rodas darbs, kas ir iedvesmas atvasinājums.
Izstādē ir apskatāmi darbi, kuros iedvesma smelta dabā, tās elementos un krāsās. Koku motīvi ieskanas krāsainās lina kleitās, kuras tapa pētot arheoloģisko tērpu darināšanas principus. Deviņas kleitas tika sašūtas izmantojot piecus dažādus arheoloģisko kreklu piegrieztņu variantus. Tāpat iedvesmas avots ir bijis Bauskas muzeja krājumā esošo cimdu raksti, kurus mācījāmies izadīt Vispasaules adītāju dienā, kas notika Bauskas muzeja pagalmā 2020. gada jūnijā. Arī vecmāmiņu pūrā atstātie cimdi, sega un pažobelē atrasta lakata raksts ir licis padomāt, izpētīt, ko jaunu iemācīties. Šo rakstu mūsdienu materiāliem pielāgojot un radīt skaistu, praktiski izmantojamu izstrādājumu.
TLMS "Bauska" vadītāja Sanita Behmane-Baibakova
----------------------------------------------
 
 


Šogad Muzeju naktī sagaidām ziedoni dzejnieka Viļa Plūdoņa dzimtajās mājās “Lejeniekos”. Dabā, dzejā, radošumā.
https://www.youtube.com/watch?v=SxQyEnC8B6c


Tērpi - Bauskas muzeja Tautas lietišķās mākslas studijas “Bauska” dalībnieces
Foto - Arnis Indriks
Balss - Dāvis Zāģers, Baiba Vackare, Ieva Bronko-Pastore
Video montāža - Gatis Zotovs
Izmantoti Viļa Plūdoņa dzejoļi : "Ābeļziedā", "Ziedonī", "Prieka mirklis", "Ziedonī 1921. g."
Mūzika - "Wanderlust by Scott Buckley | www.scottbuckley.com.au Music promoted by
https://www.chosic.com Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) https://creativecommons.org/licenses/..."
----------------------------------------------

Tēlnieka Egona Zvirbuļa darinātais piemineklis Bauskas pilsētas galvam Jurim Varenajam (1870 – 1934). Bauskas Vecie kapi

Bauskas muzejā noris darbs pie Bauskas Veco kapu vēsturiskās izpētes
 
Bauskas Vecie kapi ir ievērojami ar daudziem mākslinieciski augstvērtīgiem un laikmetu raksturojošiem pieminekļiem, te atdusas ievērojami Bauskas un tuvākās apkārtnes politiķi, mākslinieki, mācītāji, pedagogi, rūpnieki un citu nozaru pārstāvji. Šie kapi izveidoti 18.gs pašās beigās pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes pievienošanas Krievijai. Tolaik Krievijas impērijā bija spēkā carienes Katrīnas II 1772.gada 18.decembrī izdotais rīkojums pilsētās pārtraukt mirušo apglabāšanu pēc viduslaiku tradīcijām baznīcās un to tuvumā. Tādejādi 18.gs beigās Bauskā tika pārtraukta apbedīšana Gan Sv. Gara baznīcas dārzā, gan tagadējā Saules  dārzā, kur kādreiz atradās Sv. Trīsvienības baznīca.

19.gadsimtā šie kapi bija sadalīti četrās daļās. Kapu centrālajā daļā, ko rotā galvenie ieejas vārti, drīkstēja atdusēties luterāņu vācu draudzes pārstāvji. Pa kreisi, uz vecpilsētas pusi, kapavietas ierādīja luterāņu latviešu draudzes locekļiem, bet pa labi no centrālās daļas tika apglabāti katoļi. Aiz katoļiem, uz Mēmeles pusi, apbedījumu vietas tika ierādītas pareizticīgo draudzes locekļiem. Par katra kapu sektora sakoptību atbildēja attiecīgās draudzes.

Jau 1920.gados apbedīšanas noteikumi vairs nebija tik strikti un draudžu robežas kapos vairs netika tik ļoti ievērotas. Tajā laikā atdusas vietu izvēlē viena no būtiskākajām lietām bija maksas lielums par kapavietu. Piemēram, 1922.gadā Bauskas pilsētas dome Vecajos kapos noteica visaugstāko maksu – 16 rubļus par kvadrātpēdu centrālajā daļā, citās vietās maksa bija zemāka – astoņi, četri un divi rubļi par tādu pašu platību. Līdzīgi noteikumi bija arī Jaunajos kapos, bezmaksas kapavietas pilsētniekiem tika ierādītas vienīgi Šarlotes kapos. Vecajos kapos tolaik bija jāsamaksā arī vienreizējs nodoklis par katru apglabāto – 25 vai 50 rubļi, atkarībā no vietas.

Laika posmā pēc Otrā pasaules kara Vecajos kapos tika veiktas daudzas degradējošas darbības. Vispirms jau tika nopostītas kapu dienvidaustrumu stūrī atrodošies Pirmajā pasaules karā kritušo vācu karavīru atdusas vietas ar iespaidīgu pieminekli. Cieta arī daudzu vācu tautības baušķenieku kapavietas, tajās veica virsapbedījumus un daudzas piemiņas zīmes tika iznīcinātas. Arī pēc PSRS okupācijas beigām turpinājās jaunu apbedījumu veidošana senāko baušķenieku dzimtu kapu vietās, nereti vecos pieminekļus pārvietojot, vai tos aizsedzot ar jauniem. Pašlaik daudzu pagātnē ievērojamu baušķenieku vietas nav pienācīgi sakoptas, bet bažas raisa notiekošā kapavietu aktēšana. Saprotams ir mērķis panākt, lai nekoptu kapavietu kļūtu mazāk, taču nebūtu pieļaujams, ka ievērojamu cilvēku kapavietās tiek veikti jauni apbedījumi.

Visus cilvēkus, kuru devumu Bauskai varētu dēvēt par ievērības cienīgu, nemaz vienā rakstā nevar nosaukt, tālab te sekos tikai daži piemēri. Šajos kapos atdusas daudzi Bauskas pašvaldības vadītāji, bet senāko birģermeisteru un pilsētas galvu kapavietas vairs netiek koptas, jo viņu tuvinieki Latvijā vairs nedzīvo. Vācu draudzes daļā atrodams birģermeistara Teodora Bernera (1815 – 1887) kapa piemineklis, viņa amata laiks bija no 1870. – 1886.gadam. Tāpat ir apskatāms piemiņas obelisks Bauskas pilsētas galvam no 1900. – 1902.gadam -Johanam Karlam Gadilhem (1836 -1902) un akmens krusts viņa pēctecim Oskaram Brandenburgam (1863 – 1915), kurš bija pēdējais Bauskas pilsētas vadītājs Krievijas impērijas periodā, amata laiks no 1903. – 1915.gadam. Piemineklis ir arī pirmajam latvietim šajā amatā – Jānim Kļaviņam (1872 -1919), kura amata laiks bija pavisam īss 1918.gada nogalē. Pamatīgs tēlnieka Egona Zvirbuļa veidots kapa piemineklis ir pilsētas galvam Jurim Varenajam (1870 – 1934). Viņš bija Bauskas pilsētas augstākais vadītājs no 1919.gada nogales līdz 1925.gadam. Te apglabāti arī daudzi mācītāji. Ar sūnām apaugusi draudzes gana Dr.phil. Vilhelma Georga Krugera (1774 – 1835) kapu nosedzošā plāksne, netālu no tās ir mācītāja Voldemāra Buša (1831 – 1903) akmens krusts, bet tā uzrakstu daļēji aizsedz, kāds mūsdienu piemineklis. Nedaudz tālāk atrodas 1919.gadā lielinieku noslepkavotā draudzes gana Kristapa Strautmaņa (1860 – 1919) kapa piemineklis. Šajā “garīdznieku stūrītī” vairs nav atrodama cita lielinieku upura – Vecsaules mācītāja Hansa Bīlenšteina (1863 – 1919) atdusas vieta. Vēl pirms aptuveni 20 gadiem viņa kapa plāksnīte bija noņemta un pieslieta pie kāda koka, jo viņa kapa vietā bija ieguldīts vēl kāds cits, bet tagad arī tā plāksnīte vairs nav atrodama…

Protams, ka Bauskas Vecajos kapos guldīto ievērojamu cilvēku loks ir daudz plašāks, tajos apglabāti mākslinieki, pedagogi, izglītības iestāžu vadītāji, mediķi, uzņēmēji, namīpašnieki, dižciltīgi muižnieki, prasmīgi amatnieki, revolucionāri, Brīvības cīņu dalībnieki un daudzi citi.
----------------------------------------------

Aicinām noskatīties Bauskas muzeja digitālu fotoizstādi "Barikādēm 30" https://youtu.be/nWDyGH0tTvk



Ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus, 20. janvārī no plkst. 17.00 līdz 20.00 Bauskas muzeja pagalmā, atminoties notikumus pirms 30 gadiem, būs apskatāma vienas dienas brīvdabas digitāla fotoizstāde “Barikādēm 30”

Atgādinām, ka joprojām jāievēro piesardzības pasākumi un individuālā atbildība par savu veselību. Aicinām ievērot distancēšanos, apmeklējot publiskas vietas.


1991. gada janvāra notikumi vairs nav vērtējami kā nesena pagātne, jo starplaikā izaugusi vairāk nekā viena paaudze.
Šobrīd, kad saudzējot savus līdzcilvēkus un sevi, mēs nedrīkstam būt kopā un stāvēt plecu pie pleca, gribam ar jums dalīties fotomirkļu atmiņās par laiku, kad tikai stāvot cieši kopā, mēs varējām pasargāt savus līdzcilvēkus, sevi un savu valsti.

Janvārī pirms 30 gadiem tauta vienoti atsaucās Latvijas Tautas frontes aicinājumam piedalīties protesta manifestācijā 13. janvārī Daugavmalā. Uzreiz pēc tās, pierādot gatavību noturēt nesen iegūto brīvību, sākās barikāžu veidošana, ar mērķi pasargāt no ienaidnieka potenciālā uzbrukuma svarīgākos objektus.

Arī mūsu novada cilvēki piedalījās un fiksēja dažādus fotomirkļus no notikumiem, kurus arī jūs varēsiet aplūkot izstādē un kaut nedaudz izbaudīt tā laika noskaņas. Tolaik vēl pavisam jauni puiši Arnis Indriks, Raitis Ābelnieks un citi iemūžināja šos vēsturiskos notikumus.

Izstādē būs skatāmas arī unikāla, ļoti emocionāla, profesionālu fotogrāfu darbu kolekcija par janvāra notikumiem Baltijā. Tā ir kādreizējā Bauskas rajona kolhoza “Uzvara” fotosalona kolekcija, kuras īpašnieks šobrīd ir Gūrijs Bulle.

Aicinām iedzīvotājus, kuru personīgajā arhīvā varētu būt gan profesionālu fotogrāfu, gan amatieru foto attēli no barikāžu nedēļām Rīgā vai ar tām saistītiem notikumiem reģionos, nodot tos Bauskas muzejam.

Izstāde digitālā formātā tapusi sadarbībā ar Bauskas Kultūras centru, un Bauskas muzeja pagalmā būs skatāma pateicoties Bauskas Kultūras centra tehniskam atbalstam.
 
----------------------------------------------


Bauskas muzejs saņēmis dāvinājumu no Latvijas Brīvības fonda Amerikā

Šis gads Bauskas muzejam iesācies ar vērtīgu muzeja krājuma papildinājumu, saņemot dāvinājumā no Latvijas Brīvības fonda Amerikā, mākslinieka Reiņa Zustera gleznu „Dievs Tava zeme deg” (Bauskas tilts 1944. gada 9. septembrī).

Saņemot dāvinājumā mākslinieka Reiņa Zustera gleznu „Dievs Tava zeme deg”, Bauskas muzejs ir ieguvis augstvērtīgu mākslas darbu un mākslinieka personīgu vēstures liecību par 1944. gada augusta un septembra notikumiem Bauskā, kad tā tika aizstāvēta no uzbrūkošās Sarkanās armijas. Bauskas muzeja krājuma gleznu kolekciju, kurā mākslinieki attēlojuši Bausku dažādos laika posmos, veido vairāk nekā simts darbi. Tajā ietilpst gan profesionālu mākslinieku, gan amatiermākslinieku radīti darbi sākot ar 19. gs. otro pusi līdz mūsdienām. Kolekcijai ir ne vien mākslinieciska vērtība, bet arī kultūrvēsturiska un emocionāla nozīme, tā sniedz iespēju skatīt Bausku mākslinieku acīm - ainavās, notikumos, pagalmu un ielu skatos, gadsimta garumā.

Latviešu gleznotājs un arhitekts Reinis Zusters (1918-1999) dēvējams par vienu no ievērojamākajiem trimdas vidējās paaudzes latviešu māksliniekiem, kurš bija zināms arī plašai austrāliešu sabiedrībai. Dzimis Odesā Krievijā, Latvijā ieguvis vidusskolas izglītību Rīgas pilsētas tehnikuma būvniecības nodaļā. 1943. gadā tika mobilizēts vācu armijā, vēlāk nokļuvis gūstekņu nometnē Vācijā. Pēc gūsta iesācis mākslas studijas Vācijā, bet 1950. gadā emigrēja uz Sidneju Austrālijā, kur aizvadīja savu turpmāko dzīvi. 1952. gadā Zusters ieguva arhitekta projektētāja grādu, un ir veidojis projektus vairākām ēkām Sidnejā. Tāpat ir nodarbojies ar ainavu, pilsētas skatu un portretu glezniecību. Pirmo patstāvīgo izstādi sarīkoja 1951. gadā Kanberā. Šajā laikā viņš vēl gleznoja reāli, tradicionālas ainavas un portretus. 1956. gadā mākslinieks sarīkoja savu otro patstāvīgo izstādi un ar to aizsāka savu abstrakto gleznošanas manieri, kas turpmākajos gados guva atzinību Austrālijas modernajā glezniecībā.

Glezna “Dievs Tava zeme deg”, kurā attēlotas Bauskas tilta kaujas ainas, tapusi Austrālijā, 20. gadsimta 60. - 70. gados. Pastāv pieņēmums, ka gleznas motīvu mākslinieks smēlies no paša redzētā un piedzīvotā kā aculieciniekam –latviešu leģiona kara ziņotājam (kara korespondentam), redzot sīvās Bauskas aizstāvības cīņās pret Sarkano armiju 1944. gada augustā - septembrī. Gleznā “Dievs, Tava zeme deg” ievīti šādi elementi: Latvijas zvaigznes, senlatviešu zobens, krusts kā tautas ciešanu simbols, brīvības liesma, latviešu karavīrs un tā ieroču simboli, latviešu tauta dzimtenē un bēgļu gaitās un – Bauskas tilts 1944. gada 9. septembrī.

Pēdējās desmitgades glezna bijusi Latvijas Brīvības fonda īpašums. Gleznu mākslinieks dāvājis Daugavas Vanagu 4. globālo dienu ietvaros 1981. gadā. Tā tika novēlēta Latvijas Brīvības fondam kā simboliska pateicība latviešu karavīram par viņa lielo upuri tēvzemes labā. Latvijas Brīvības fonds gleznu no Austrālijas saņēma 1982. gadā. Tā tika izstādīta Vašingtonā, Latvijas svētku aktā. Tika izstrādāts plāns tās nosūtīšanai tautiešu apskatei un Latvijas Brīvības fonda ideju popularizēšanai arī uz citiem latviešu centriem. Glezna savu patstāvīgo vietu atrada Ņujorkas latviešu ev. lut. draudzes Salas baznīcas telpās, kur tā tika izstādīta līdz 2020. gada nogalei.

Izsakām pateicību Latvijas Brīvības fonda pārvaldes priekšsēdim Robertam Kukainim, Ņujorkas latviešu ev. lut. draudzes Salas baznīcas draudzes loceklim Ģirtam Kundziņam un vēsturniecei Agnijai Lesničenokai par atsaucību, atbalstu un ieguldīto darbu.
----------------------------------------------


Īstenots projekts "V. Plūdoņa muzeja ekspozīcijas modernizācija"

Par Bauskas muzejam piešķirtajiem Valsts kultūrkapitāla fonda finansētā projekta “Latvijas Valsts mežu atbalstītā Zemgales kultūras programma 2020” līdzekļiem 1200 EUR apmērā īstenots projekts “V. Plūdoņa muzeja ekspozīcijas modernizācija”.

V. Plūdoņa muzejā ir izveidota jauna tematiskās ekspozīcijas daļa par dzejnieka dzīvi un daiļradi. Izveidotas un uzstādītas 5 tematiskās planšetes, kurās ietverts stāstījums par dzejnieka dzīvi, viņa biogrāfijas fakti, vēsturiskās fotogrāfijas un laikabiedru liecības.

Projekta gaitā tika pētīti Viļa Plūdoņa personīgā arhīva materiāli Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļā un Rakstniecības un mūzikas muzejā. No šiem muzejiem tika iegādātas fotogrāfiju un dokumentu digitālās kopijas.
Vēsturisko materiālu māksliniecisko apstrādi un planšetu maketu veica uzņēmuma SIA “Monday” speciālisti. Planšetes izgatavotas uzņēmumā SIA “Fotocentrs”.

Ekspozīcija būs pieejama apmeklētājiem no 2021.gada 1. maija.
----------------------------------------------


Vai ilgojaties pēc sniega?
Līdz ar Pirmo adventi Bauskas muzejs aicina apmeklēt izstādi “Ziema gleznās no Bauskas muzeja krājuma”. Gaidīsim muzejā uz baltu, sniegotu ziemu!

 
----------------------------------------------


No 2020. gada 17. novembra līdz 2021. gada 10. janvārim Bauskas muzejā būs skatāma Ievas Muzikantes gleznu izstāde “Latvija - Gadalaiki”

Gleznu cikls “Latvija - Gadalaiki” ir Ievas Muzikantes veltījums savai dzimtenei Latvijai.

“Kas gan būtu Latvijas skaistā daba, ja nebūtu cilvēka? Tikai skaistu ainavu zeme. Gleznās redzami Latvijā ievērojami, man tuvi cilvēki, gan draugi, paziņas un viņu bērni. Un viņi visi mīl savu Latviju. Katram ir savs stāsts,” saka gleznotāja.

Ekspozīcija pārsteidz skatītāju ar novatorisku, orģinālu un neparastu šīs tēmas risinājumu un cikla koncepciju. Gleznu sērijā ir skatāmi lielformāta portreti. Tajos vienojošais elements ir saulesbrilles ar spoguļstikliem, kuros atspoguļojas Latvijas ainavas. Gleznu sērija veidota kā simbolisks cilvēka dzīves cikla atspoguļojums. Portretos attēloti dažāda vecuma cilvēki, no mazuļa līdz sirmgalvim cienījamā vecumā. Arī Latvijas ainavas, kuras redzamas saules brillēs ir asociācija ar cilvēka mūžu: agra bērnība - pavasaris, jaunība - vasara, brieduma gadi - rudens, vecumdienas - ziema. Visa cilvēka dzīve tiek pielīdzināta gadalaikiem Latvijas dabā.

Vienojošais ciklam ir arī pozitīvais mākslinieces vēstījums - cilvēka mūžs ir skaists jebkurā vecumā, tāpat kā Latvijas daba katrā gadalaikā.
----------------------------------------------
----------------------------------------------


No 2020. gada 9. oktobra līdz 11. novembrim Bauskas muzejā būs skatāma Apvienības V.I.V.A. gleznu un zīmola "Malny wylky" keramikas darbu izstāde “Laimes formula no Latgales”

Apvienībā V.I.V.A. darbojas četras Latgales gleznotājas – Vēsma Ušpele, Ilze Griezāne, Vija Stupāne un Agra Ritiņa. Nosaukums veidots no viņu vārdu pirmajiem burtiem, taču tulkojumā no latīņu valodas tas nozīmē “Lai dzīvo!”, kas lieliski raksturo radošā kvarteta mākslinieciskās darbības rezultātu. Gleznotāju radošā sadarbība aizsākās 2006. gadā, tiekoties kopīgā plenērā podnieku darbnīcā Kaunatas pagasta Akminīšos. Kopš tā laika Vēsma, Ilze, Vija un Agra ir piedalījušās daudzās izstādēs un plenēros gan Latvijā, gan ārpus tās, nesot vēstījumu par Latgales burvību, un radošo garu.
Mākslinieces savos darbos atklāj Latvijas ainavas daudzveidību, aktualizē un popularizē Latvijas ainavas glezniecības tradīcijas.

Savukārt Aivars Ušpelis, kurš ir Ušpeļu dzimtas keramiķis jau piektajā paaudzē un viņa sieva Vēsma Ušpele ar zīmolu "Malny wylky" darina melnā svēpējuma tehnikā veidotus darbus, kas apdedzināti bedres tipa atklātas uguns ceplī. Tie ir saimniecībā izmantojami trauki – šķīvji, bļodas, krūzes, podi un citi sadzīvē noderīgi un skaisti priekšmeti.

Laime ir ligzdā, laime ir būt kopā, radot mākslas brīnumu – te krāsu triepieni, te māls, te uguns! Viss ir kopā.
 
----------------------------------------------


No 2020. gada 1. oktobra līdz 15. novembrim Bauskas muzejā būs skatāma Lukas Berti /Itālija/ fotogrāfiju izstāde “Cilvēks un daba Latvijā”

Fotogrāfs Luka Berti ir slavenas itāļu baņķieru dzimtas pēctecis, viņa bērnības mājā Florences centrā pie sienām karājas renesanses laikmeta gleznas, kuras savācis viņa vectēvs, mākslas kolekcionārs, tomēr ar savu radu rakstu izcilību viņš nemaz nelielās, un šobrīd aizrautīgi meklē un atrod klasiskas skaistuma izpausmes skarbajās ziemeļu zemēs, tādās kā Dānija, Latvija, Norvēģija … Gandrīz vai nepamanāms vienīgais viņa dižciltības apliecinājums ir reljefā iespiestais dzimtas ģerbonis katras fotogrāfijas baltajā fonā.

„Dīvaini – tādās vietās kā Dānijā un Latvijā es jūtos vairāk saprasts”, intervijā žurnālam „Ir” saka Florencē (1978) dzimušais itālietis Luka Berti, fotogrāfs, kurš par savām mājām pašlaik uzskata Kopenhāgenu (kopš 2007. gada).

Luka Berti beidzis Itālijas Fotogrāfijas institūtu Milānā, kļuva par modes fotogrāfu asistentu stila žurnālos, taču izdevību veidot karjeru komerciālās fotogrāfijas jomās viņš nav izmantojis. „Es, lai arī itālis, esmu melanholiķis, jūtu radniecību ar ziemeļu cilvēkiem”. Piepelnīdamies Kopenhāgenas nakts klubos, kuru tusiņu atmosfērā atradis modeļus savām bildēm un pirmajai izstādei Dānijā, sapratis, ka arī tā nebūs viņa tēma, Luka Berti sāk sadarbību ar Dānijas muzejiem un vēlāk dodas arī ekspedīcijās uz nomaļiem apvidiem Zviedrijā un Norvēģijā. Tā viņš 2013. gadā nokļuva Latvijā, kuras laukos ir pamanījis bagātīgo kultūras mantojumu, „lepnumu un pašpārliecinātību lauku cilvēku acīs”, atradis harmoniju cilvēku mijiedarbībā ar dabu.

Ar Luka Berti fotogrāfijām jau iepazinušies skatītāji Kurzemē, Vidzemē un tagad viņa darbi ir skatāmi arī Zemgalē. Viņam vissvarīgākā ir dzīves pieredze – piedzīvot kaut ko un tad fotografēt. „Fotogrāfija nav manu ceļojumu iemesls, tā ir manu ceļojumu rezultāts …”
 
----------------------------------------------


No 2020. gada 11. septembra līdz 8. oktobrim Bauskas muzejā būs skatāma Ata Jākobsona darbu izstāde "Klātbūtne"

Izstādes atklāšana 11. septembrī plkst. 16.30


Izstādē aplūkojamas gleznas no pēdējos gados tapušajiem cikliem “Frekvences”, “Mūžīgā kustība” un “Itinerantur”. Tajā iekļautie darbi ir mākslinieka eksperimenti laikmetīgā portreta žanrā, kurus virza vēlme izprast pašam sevi caur citu un figurālās glezniecības medijā tvert cilvēku tā pretrunīgajā, starp galīgumu un bezgalību sarautajā esībā.

“Portretam mūsdienās ir tik daudzas un dažādas nozīmes – daži attēlojumā liek akcentu uz identitātes marķieriem (sociālo statusu, dzimti, rasi utt.), citi joprojām meklē cilvēka garīgu dimensiju, citi vairāk pievēršas ķermeņa materialitātei un erotikai,” – stāsta Atis Jākobsons. “Man portrets ir veids kā iepazīt pašam sevi, izzinot citādo – tāpēc visi izstādē apskatāmi darbi savā ziņā ir pašportreti. Tai pat laikā mani meklējumi ir vērsti uz cilvēku kā tādu – būtni, kurā garīgais satiekas ar miesisko”.

Atis Jākobsons (1985) ir viens no savas paaudzes atzītākajiem latviešu gleznotājiem, kurš strādā arī grafikas, fotogrāfijas un instalācijas medijā. Mākslinieks dzīvo Rīgā un Berlīnē un pasniedz glezniecību Latvijas Mākslas akadēmijā. Viņa darbi ir tikuši izstādīti 11 personālizstādēs un vairākās grupu izstādēs Latvijā un ārvalstīs. 2017. gadā par personālizstādi “Dark Matter” (“Tumšā matērija”) Atis Jākobsons nominēts Purvīša balvai. 
----------------------------------------------



No 2020. gada 14. augusta līdz 30. septembrim Bauskas muzejā būs skatāma keramiķes Daces Blūmas porcelāna un porcelāna virsglazūras apgleznojumu darbu izstāde “Dažas manas mīļākās lietas”

Izstādes atklāšana un tikšanās ar mākslinieci 14. augustā plkst. 16.30

Izstādē būs skatāma dažādos laika posmos tapusi porcelāna, akmens masas un porcelāna virsglazūras apgleznojumu darbu kolekcija. Godinot septembri, māksliniece izvēlējusies Bauskā parādīt arī priekšmetu ekspozīciju par burtu grafikas tēmu.

“Vispirms rodas ideja. Tā pamazām iegūst veidolu. Un tad realizējas katra savā materiālā un tehnikā. Porcelāns. Ciets. Trausls. Caurspīdīgs. Balts. Kā pirmais sniegs, kā balta lapa, kura reizēm ļauj sevi aprakstīt, bet biežāk – nē.”, Dace Blūma.

Dace Blūma beigusi Igaunijas Valsts Mākslas institūtu un Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvusi mākslas maģistra grādu. Ir Latvijas Mākslinieku savienības un Latvijas Dizaineru savienības biedre. Aktīvi piedalās radošo darbu izstādēs, vietējos un starptautiskos simpozijos, organizē personālizstādes.
 
----------------------------------------------
 
IENĀC VIRTUĀLĀ EKSKURSIJĀ
BAUSKAS MUZEJĀ, TAUTAS LIETIŠĶĀS MĀKSLAS STUDIJĀ "BAUSKA" un V. PLŪDOŅA MUZEJĀ


http://www.latvia360.com/lv?search=#city:Bauska
----------------------------------------------

Cienījamie muzeja apmeklētāji!

Mēs vēlamies, lai par norisēm muzejā uzzina sabiedrība, tāpēc muzeja pasākumos var tikt veikta foto un video fiksācija, kas vēlāk atspoguļojas interneta sociālajās vietnēs. Ja nevēlaties, ka tiekat fotografēts/filmēts, lūdzam informēt fotogrāfu vai muzeja darbiniekus.
 

----------------------------------------------
Muzeja plašākai  pieejamībai  piedāvājam QR kodu mobilajai aplikācijai
----------------------------------------------


Uz augšu Atpakaļ
 
 

izstrādāts: evolution.lv


Valsts Kultūrkapitāla Fonds

ML apskatīta: 98703

Pēdējās izmaiņas: 2021-07-21

Google