AKTUALITĀTESĪPAŠS PIEDĀVĀJUMSINFORMĀCIJA APMEKLĒTĀJIEMKONTAKTI
EKSPOZĪCIJAS UN IZSTĀDES \


Ekspozīcijas un izstādes


                          

    "Bauska laikā un cilvēki Bauskā 20. gadsimtā" 

  

Kopš 2009. gada 16. maija apmeklētājiem pilnībā atvērta muzeja jaunā ekspozīcija „Bauska laikā un cilvēki Bauskā 20. gadsimtā”. Tā veidota mēģinot radīt asociācijas ar vēsturisku pastaigu senajā Bauskā gadsimta garumā, jo cauri vijas ielas motīvs. Tādējādi jebkuram interesentam, kurš uzturas Bauskas vecpilsētā, iegriežoties muzejā, kas atrodas turpat vecpilsētas centrā, ir iespēja nokļūt daudzus gadu desmitus tālā pagātnē. Vēsturiskajā pastaigā varat doties vienatnē, ģimenes, radu, draugu vai paziņu lokā, bet tikpat labi par atsevišķu samaksu varat nolīkt sarunu biedru – muzeja gidu, kurš atbilstošā laika tēlā atraktīvi uzburs senās pagātnes atmiņas un stāstus par mūsu pilsētu triju upju krastos. Par papildus samaksu varat piedalīties atraktīvā piedzīvojumā ar ielas muzikantu, vecu pavārgrāmatu lasīšanu, tējas dzeršanu, tikšanos ar vēsturiskiem personāžiem, kopīgu sadziedāšanos u.c. izdarībām, kas pilsētā dažādos laikos notikušas visa 20. gs. garumā /skatīt sadaļā „ĪPAŠS PIEDĀVĀJUMS”/.

 

      Vēsturiskā pastaiga Bauskā sākas 20. gs. sākumā, kad Bauska bija Kurzemes guberņas provinces pilsētiņa zem cariskās Krievijas ērgļa spārniem un apmēram puse no baušķeniekiem bija ebreji. "Ielas malā” esošajās fotogrāfijās redzams, kāda tolaik izskatījās mūsu pilsēta – kādas bija ielas un ēkas, tilti, laukumi un parki. "Ejot pa ielu”, var satikt kādu pēc tā laika modes tērptu pilsētnieci ar bērnu ratiņiem. Ienākot Eduarda Dreņģera veikalā, kas pirms 100 gadiem tā saucamajos „cara laikos” bija viena no lielākajām tirgotavām Bauskā, var uzzināt, ka šeit tirgoja gan vietējos pārtikas produktus, gan tā saucamās koloniālpreces (dažādas garšvielas, kafiju, tēju, kakao, tabaku un tās izstrādājumus, cukuru, sāli, svaigus un žāvētus siltzemju augļus u.c.), kā arī vīnu, alu un citus dzērienus. Tirdzniecībā ir grūti iztikt bez svēršanas un mērīšanas – bez svariem un atsvariem, kā arī bez beramo un izlejamo preču mēriem (pūriem, puspūriem, garņicām, stopiem, pusstopiem, čarkām un korteļiem), kas arī redzami Dreņģera bodē. Dodoties tālāk, fotogrāfa Pļavenieka fotosalonā iespējams iepazīties ar 20. gs. sākuma fotomākslas noslēpumiem, kā arī iegūt savā īpašumā kādu retrostila fotogrāfiju ar fonā esošajām Bauskas pilsdrupām.

       Vēsturiskā pastaiga turpinās 20.–30. gadu Bauskā. Šeit var aplūkot Baranovska kalēja darbnīcu un uzzināt, kas, piemēram, ir „lūškas”, „naglīzeri”, „ugunslāpstas”, „špeirāgi”, „spicāmuri”, „šlehtāmuri”, „cinnējamie āmuri”, „verķīzers” un vēl daudz kas cits, kas liecina par šo kādreiz tik svarīgo amatu, kura vārdā nosaukta pat viena no Bauskas ielām – Kalēju iela. Skrodera darbnīcā var iepazīties ar šī amata pratēja darbarīkiem un darinājumiem, bet turpat līdzās esošā Jučiņa frizētavā var uzzināt par skaistumkopšanu – par matu griešanas, aukstās un karstās ondulācijas veidošanas, manikīra un pedikīra, uzaču un matu krāsošanas, kā arī par ūsu un bārdu pucēšanas un veidošanas pakalpojumiem 20.–30. gadu Bauskā. Grāmatu un sīku preču veikala piedāvājums veidots pēc kādreizējā Kārļa Vīksnes veikala analoga, par ko savulaik teica, ka „pie Vīksnes var nopirkt to, ko citur pat ar brilli neatradīsi”. Savukārt „ielas malā” esošajās fotogrāfijās redzama Bauska – ielas un ēkas, tilti un laukumi, kā arī baušķenieki, kas tērpti pēc 20.–30. gadu modes.

      Nonākot Bauskā 40. gadu sākumā, „ielas malā” esošie fotoattēli liecina, kāda pilsēta un pilsētnieki izskatījās, piemēram, 1940.–1941. vai 1944.–1945. gadā (postījumi pilsētā kara beigās), bet pēckara fotogrāfijas ataino tās pārvērtības, kas skārušas Bausku un baušķeniekus vēlākajos gados. Pēc fotogrāfiju aplūkošanas „jāpāriet ielas otrā pusē”, kur var ieskatīties čekista kabinetā un aizdomāties par to, ka Bauskā savulaik 40. gadu beigās un 50. gadu sākumā bija koncentrēti lieli PSRS valsts drošības spēki, jo visā apkārtnē pēckara gados bija spēcīga nacionālās pretošanās kustība. Savukārt „blakus mājā” iekārtots tipisks padomju laika divu istabu dzīvoklis. Viena no istabām liecina par baušķenieku ikdienas dzīvi pagājušā gadsimta 50.–60. gados, bet otra – par 70. gadiem. Var uzzināt, piemēram, kad Bauskā aizsākās televīzijas skatīšanās un kā darbojās pirmais TV aparāts. Visu vēsturisko pastaigu vērīgi uzrauga modrais padomju kārtības sargs – milicijas darbinieks.

 

***************

 

"Zudušie Bauskas iedzīvotāji"

Izstāde vēsta par kādreizējām nacionālajām minoritātēm,
kas kādreiz dzīvojušas Bauskā - vāciešiem, ebrejiem un "krieviņiem"


****************
 

 

 19. gs.  beigu – 21. gs. sākuma leļļu un rotaļlietu ekspozīcija "Laiks spēlēties" 
 

 

                              
 

  Muzejā atvērta pastāvīga ekspozīcija, kurā apskatāmas bērnu lelles, rotaļlietas un sadzīves priekšmeti. Pateicoties šai izstādei, iespējams atgriezties savā bērnībā, satikties ar "veciem draugiem", kā arī uzzināt daudz jauna par leļļu un rotaļlietu pasauli. Ekspozīcijas pamatā ir mākslinieces Tamāras Čudnovskas privātā kolekcija.
 

    Lieliem un maziem apmeklētājiem piedāvājam ielūkoties "PASAKU NAMIŅĀ", kur dzīvo princeses un prinči, fejas, musketieri un dažādi zvēriņi. Apskatāmas arī mūsdienu rotaļlietas un autorlelles, kā arī dažādas kolekcijas, kurās ir 19.un 20.gadsimta oriģināli vēsturiski eksponāti.


           

                                                            ***

 

 Aicinām apmeklētājus palīdzēt paplašināt šo ekspozīciju. Varbūt arī Jums ir aizmirstas vecas rotaļlietas, vai citi interesanti priekšmeti, ko Jūs varētu dāvināt muzejam, lai šie eksponāti iepriecinātu mūs visus.

                                                          ***
*
Piedāvājam iespēju iepriekš pieteikt lekciju "Pārrunas par rotaļlietām un  lellēm"

*
Atraktīvu pasākumu ar bērnu dziesmiņām, rotaļām un citām everģēlībām dažāda vecuma bērnu un pieaugušo grupām (tālr.63960507, 63960508)

 
 

* Muzejpedagoģisko programmu detalizēts apraksts sadaļā SKOLĒNI 

 



Uz augšu Atpakaļ
 
 

izstrādāts: evolution.lv


Valsts Kultūrkapitāla Fonds

ML apskatīta: 85720

Pēdējās izmaiņas: 2019-09-17

Google